Darba devēji: Darba tirgū ienāk nepietiekami daudz jauno speciālistu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Demogrāfiskā situācija, kvalificēta darba spēka trūkums un darba attiecību regulējums – tie, pēc darba devēju domām, ir galvenie darba spēka nākotnes izaicinājumi, par kuriem sprieda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Latvijas demogrāfiskā situācija – šim izaicinājumam darba devēji, pirmkārt, pievērsa deputātu uzmanību Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Sabiedrība noveco, turklāt turpmākajos gados darba tirgū ienāks jaunieši, kas dzimuši 1990.gadā "demogrāfiskās bedres” laikā.

„Pēdējos gados darbspējīgo vecuma grupā ienāk mazāk cilvēku, nekā būtu nepieciešams normālai nomaiņai.

Pensionējas aptuveni 28 000 personu gadā, bet darba tirgus vecuma grupā ienāk aptuveni 20 000, tas ir par 8 000 mazāk. Nākamā problēma ir tā, ka daļa no šiem jaunajiem cilvēkiem izvēlas aizbraukt prom no Latvijas. Līdz ar to tā, protams, ir problēma,” komisijā atzina darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns.

Darba devēju ieskatā, darbaspēka nodokļu un ģimenes atbalsta politika nesekmē demogrāfijas problēmu risināšanu.

Darba devējiem jau šobrīd trūkst kvalificēta darba spēka. Darba devēju konfederācija aptaujāja gandrīz 100 savus biedrus. Vairums bija lielie un vidējie uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 50 cilvēki. Kvalificētam darbaspēkam pastāvīgi trūkst 70%, informēja izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Anita Līce.

Priekšroka profesionālajai kvalifikācijai

Tikmēr svarīgākās kompetences, kuras meklējuši darba devēji, bija spēja pielietot zināšanas un spēja iemācīties jaunas lietas. Tāpēc esot svarīga tālākizglītība. Savukārt priekšroku darba devēji dodot profesionālajai kvalifikācijai. Saistībā ar profesionālo izglītību Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Kaspars Kauliņš uzsver, ka būtiskākā problēma ir cīņa par skolēnu ārpus Rīgas:

„Tas nozīmē to, ka ir ieguldīta milzīga nauda, ir izveidota ļoti laba profesionāli tehniskās izglītības bāze, sainvestēts iekārtās, ēkās, būvēs, bet nav, kas tur mācās. Viens no iemesliem - ārpus Rīgas skolās pašvaldības mēdz maksāt skolēniem stipendijas tikai tāpēc, lai dabūtu viņus mācīties vidusskolā, nevis iet mācīties šajā profesionāli tehniskajā virzienā, tāpēc ka nauda seko skolēnam. Mūsuprāt, tā ir reāli absurda situācija.”

Tāpat esot būtiski veicināt sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm un Latvijas uzņēmējiem. 

Latvijā ir pārāk daudz augstskolu

Tikmēr augstskolu skaits Latvijā ir par lielu un ir sarežģīti kontrolēt studiju programmu kvalitāti, uzskata Ārvalstu investoru padomē.

“Šobrīd īsti nestrādā mehānisms, kā var kontrolēt augstākās izglītības programmu kvalitāti. Mūsuprāt, būtu svarīgi augstskolas tomēr vairāk atvērt ārzemju pasniedzējiem un noņemt tos ierobežojumus, kas attiecas uz latviešu valodas zināšanām vai prasībām attiecībā uz latviešu valodu tieši profesūrai.”

Kauliņš uzskata, ka tas varētu būt viens no mehānismiem, kas celtu gan augstākās izglītības, gan programmu kvalitāti. Arī ārzemju studentu ieplūšana augstskolās celtu konkurenci vietējo studentu vidū

Kauliņš arī norādīja, ka šobrīd ārpus Rīgas nav iespējams uzbūvēt nopietnu ražotni, kurā strādātu vairāk par 500 cilvēkiem.

Tādēļ svarīgi arī veidot reģionālos centrus un infrastruktūru ap tiem.

Gan deputāti, gan eksperti bija vienisprātis, ka problēmas nav jaunas. Paredzēts, ka oktobrī ekonomikas ministrs nāks uz komisiju ar konkrētu rīcības plānu par darba tirgus jautājumu risināšanu. Komisijas vadītāja Laimdota Straujuma prognozē, ka pēc diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm un Saeimas atbalsta iegūšanas decembrī izstrādāto dokumentu uzdos izpildei Ministru kabinetam.

.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti