Darba devēji aicina valdību uz «debirokratizāciju» – ļaut ierēdņiem rīkoties brīvāk

Latvijas uzņēmumi ir saprotoši un pieņem to, ka saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un noteiktajām sankcijām mūsu valsts ekonomikai klāsies grūtāk nekā miera laikos. Taču valdība var nākt palīgā uzņēmējiem, kļūstot "elastīgāka" un investīciju pieauguma tempa bremzēšanos kompensējot ar "debirokratizāciju". To intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Viņš klāstīja, ka šobrīd redzams, ka sankcijas pret Krieviju ietekmējušas enerģētikas jomu. "Redzam degvielas cenu kāpumu, kas ietekmēs cenas dažādām precēm un pakalpojumiem." Tāpat sankciju rezultātā ir pārrautas dažādu piegāžu ķēdēs, tostarp metāla.

Iepriekšējos 15 gados Latvijas eksportējošie uzņēmumi kopumā pārorientējušies no austrumu uz rietumu tirgiem. Eksports uz Krieviju veido 7% no kopapjoma, bet uz Baltkrieviju – 1%, klāstīja LTRK padomes priekšsēdētājs. Pēc viņa teiktā, patlaban vairāk sankciju dēļ cieš tie Latvijas uzņēmumi, kam bijuši lieli eksporta apjomi uz Krieviju.

"Tas, kas šobrīd notiek, – uzņēmumi pārgrupējas un arī meklē jaunas piegāžu ķēdes metālam un citam," sacīja Rostovskis.

Pēc viņa teiktā, Latvijas uzņēmumi kopumā ir patriotiski noskaņoti un saprot, kas notiek, un neviens nevēlas Krievijas sākto karu Ukrainā. Bizness, pēc Rostovska sacītā, tiks galā ar Krievijai noteikto sankciju dēļ sekojošajām grūtībām, taču arī valdībai šajā laikā būtu jākļūst elastīgākai.

Viņš atzina, ka saņēmis vairākas sūdzības, kad uzņēmēju projekti iestiguši birokrātijas līkločos. Piemēram, tāds esot kāda tirdzniecības uzņēmuma projekts autostāvvietai nomainīt asfalta segumu ar pašmājās ražota bruģa segumu.  

LTRK padomes priekšsēdētājs aicināja visus publiskajā pārvaldē strādājošos saprast, ka nedzīvojam vairs miera laikos.

Tāpēc ir jādomā, kā pašmāju uzņēmumu iniciatīvas un projektus maksimāli ātri virzīt uz priekšu. "Debirokratizācija" var kompensēt gaidāmo investīciju pieauguma tempa sabremzēšanos, sprieda LTRK pārstāvis.

Rostovskis atzina, ka LTRK vērsusies pie valdības, aicinot pieņemt jaunu regulējumu, kas būtu spēkā Krievijas kara Ukrainā laikā un kas ļautu ierēdņiem rīkoties daudz brīvāk attiecībā uz Latvijas uzņēmumu projektiem un iniciatīvām.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums un tam sekojušās sankcijas ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Finanšu ministrija (FM) samazinājusi 2022. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,1% izaugsmei. Ministrijā norādīja, ka zemāku ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad noteiks mazāki eksporta un importa apjomi, kamēr Latvijas uzņēmumi būs pārorientējuši preču un pakalpojumu eksportu no sankcijām pakļautajām agresorvalstīm uz jauniem noieta tirgiem. 

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atzina, ka Latvijas ekonomika no Covid-19 krīzes bez pauzes iegājusi sankciju krīzē. Sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un importu no šim valstīm, un tas var izraisīt uzņēmumu bankrotus. Covid-19 krīzes rezultātā ir palielinājies valsts parāds un budžeta deficīts, bet jaunas krīzes ietekme varētu būt vēl lielāka, norādīja FDP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt