Dānijas profesors: Robotu darba tirgū maz, taču tuvākajos gados to skaits var jūtami pieaugt

Darba automatizācija jeb robotu izmantošana darba tirgū pasaulē kopumā pašlaik ir samērā zemā līmenī, taču,  iespējams, tuvākajos gados tas ļoti jūtami var paātrināties, šādu viedokli Latvijas Bankas konferencē "Baltijas darba tirgus nākotne" pauda Kopenhāgenas Biznesa skolas profesors Anderss Sērensens.

Baltijas valstu darba tirgū roboti būs neizbēgama nākotneLinda Zalāne
    Viņš norādīja, ka Starptautiskās Robotikas federācijas dati par robotu piegādi dažādām valstīm liecina, ka daudz robotu tiek izmantoti Vācijā un Japānā, samērā augstu robotu izmantošanā ir arī Ziemeļvalstis, daudz zemāk ir Amerikas Savienotās Valstis, arī Norvēģija.

     

    "Latvijā kaut kas ir, bet mēs to neredzam," teica Kopenhāgenas Biznesa skolas profesors, norādot, ka saskaņā ar datiem Baltijas valstīs "nav daudz automatizācijas".

    Viņš atzīmēja, ka tehnoloģiju ieviešana ražošanā ir nepieciešama – ja bizness to nedarīs, tad attīstībā atpaliks. "Zinām, ka rūpniecība, kas iegulda robotos, panāk augstāku ražīgumu, šeit ir potenciāls," sacīja Kopenhāgenas Biznesa skolas profesors.

    Sērensens pauda viedokli, ka darba automatizācija pasaulē kopumā patlaban ir samērā zemā līmenī, bet ļoti iespējams, ka tuvākajos gads tas var ļoti jūtami paātrināties.

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperts, OECD darbaspēka pētījuma "OECD Employment Outlook" redaktors Andrea Basanini konferencē atzīmēja, ka pēdējos gadu laikā globālajā tirgū audzis tādu robotu skaits, kas tiek izmantoti ražošanā. 

    Basanini norādīja, ka automatizācijas rezultātā būtiski mainīsies darba tirgus – 14% darba vietu tiks automatizētas, bet 32% būtiski mainīsies.

    Lietuvas uzņēmuma "SBA Group" finanšu direktors Igns Mačeika konferencē atzina, ka uzņēmumā mēdz dzīt jokus par robotu priekšrocībām – tie neprasa atvaļinājumu, neslimo, nestājas arodbiedrībās. Bet, ja nopietni, roboti nenogurst, strādā ātrāk, to darba kvalitāte ir labāka, nav kļūdu, teica Mačeika, norādot – roboti izmaksā mazāk nekā cilvēku darbs.

    "Cilvēki nevar konkurēt ar robotiem. Roboti ir mūsu nākotne, mums tiem jāpielāgojas," sprieda Mačeika.

    Somijas centrālās bankas Monetārās politikas un pētniecības departamenta Prognozēšanas nodaļas vadītāja Meri Obstbauma konferencē atzina, ka mašīnas pārņem rutīnas darbus – vienkāršus aprēķinus, datu apstrādi, mehāniskas darbības, ko var aprakstīt soli pa solim un tāpēc var mehanizēt. Lielākoties tas ir vidēji apmaksāts darbs.

    Viņa norādīja, ka ir darbi, ko nevar automatizēt, līdz ar to tie nav apdraudēti. "Ne visus uzdevumus var automatizēt. Ir uzdevumi, kur nepieciešams veselais saprāts, tur automatizācija nav iespējama," norādīja Obstbauma.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti