Šis ir pirmais gadījums pasaules praksē, kad hipotekāros kredītus izsniedz ar negatīviem procentiem – katru mēnesi kredīta atlikums samazināsies par summu, kas pārsniedz ikmēneša maksājumu, un kopumā, lai pilnībā atmaksātu kredītu, bankai būs jāatmaksā mazāk nekā sākotnējais aizņēmums, skaidroja BBC.
Negatīvo procentlikmi banka piedāvā tiem, kas ņem hipotekāro kredītu uz laiku līdz 10 gadiem, un tā tiek fiksēta līgumā – līdz ar to bankai nav tiesību pārskatīt nosacījumus vai palielināt maksājumu.
Tikmēr bankas “Nordea” Dānijas nodaļa solīja tuvākajā laikā sākt izsniegt bezprocentu hipotekāros kredītus (0% gadā) ar termiņu līdz 20 gadiem, savukārt hipotekāros kredītus uz termiņu līdz 30 gadiem plāno izsniegt ar fiksēto likmi 0,5% apmērā.
Saprotot, ka piedāvājums- atmaksā mazāk, nekā aizņēmies- izskatīsies aizdomīgs, “Jyske Bank” savā mājaslapā izvietoja arī paziņojumu par šo piedāvājumu, skaidrojot, ka “rūpīgi visu aprēķinot, izvērtējot riskus, izrādījās, ka negatīvā likme ir iespējama”, vēsta BBC.
BBC pieļauj, ka kopsummā “Jyske Bank” klienti tomēr samaksās vairāk, jo viņiem būs jāsedz dažas obligātas nodevas un maksas par juridiskiem pakalpojumiem par līguma noformēšanu.
Tāpat nav izslēgts, ka Dānijā tuvākajos gados mājokļu cenas kritīsies, tādā gadījumā, izmaksājot kredītu, jaunais īpašnieks neko neiegūs vai arī formāli zaudēs daļu naudas.
BBC skaidro, ka hipotekāro kredītu izsniegšana “aizņēmēja labā” ir jaunums, tomēr tas nav negaidīts. Parasti bankas pieņem naudu noguldījumu veidā ar noteiktu procentu likmi – noguldītājs cer saņemt vairāk, nekā viņš noguldījis.
Tālāk banka šo naudu izsniedz kredītos vai iegulda vērtspapīros ar lieliem procentiem, lai nodrošinātu klientam solīto pieaugumu un segtu savus izdevumus, taču pēdējā laikā vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, Zviedrijā un Šveicē, šī sistēma tā vairs nedarbojas. Inflācija ir zema (Dānijā, piemēram, tā ir 0,2%), ekonomika aug lēni, tāpēc kredītu cena sarukusi tik tālu, ka nespēj nodrošināt ieguldītās naudas pieaugumu, skaidro BBC.
Tāpēc, lai segtu savus izdevumus, bankas spiestas tērēt klientu naudu – tātad ieviest nulles vai pat negatīvās depozītu likmes. Piemēram, Šveices banka UBS augusta sākumā paziņoja, ka no lielajiem ieguldītājiem (ar vismaz pusmiljonu eiro kontā) iekasēs no 0,6% gadā. Tātad viņu noguldījumi ik mēnesi samazināsies, nevis pieaugs, vēsta BBC. Tiesa, daudzi noguldītāji tomēr ar to samierinās, nevis investē citur, lai izvairītos no riskiem.
Dānijas bankās pagaidām nav negatīvo depozītu likmju, bet tajā pašā “Jyske Bank” noguldījumus pieņem ar 0% likmi un apsver iespēju ieviest negatīvo likmi.
No šī skatupunkta negatīvās kredīta likmes izskatās loģiski, rezumē BBC.
“Jyske Bank” var brīvo naudu noguldīt Centrālajā bankā ar pašreizējo likmi -0,65%, tāpēc tai ir izdevīgāk atdot šo naudu hipotekārajos kredītos ar -0,5%, tādā gadījumā zaudējumi būs mazāki.
