Ar cauruļvadiem paredzēts savienot Krieviju un Vācijas ziemeļus. Pret šo „Gazprom” projektu izskanējis jau daudz kritisku balsu, norādot, ka tas būs jaudīgs Krievijas ekonomiskais un politiskais ierocis, ko vērst pret Eiropu.
Lai īstenotu „Nord Stream 2” projekta ceļu un sasniegtu Vāciju, „Gazprom” ir vajadzīgi Dānijas ūdens ceļi.
Dānijas enerģētikas ministrs Larss Kristians Lileholts skaidroja, ka pašlaik šādus projektus iespējams apturēt tikai saistībā ar bažām par to negatīvo ietekmi uz vidi.
“Pašlaik mēs nevaram ietvert drošības un ārpolitikas jautājumus, izskatot tādus projektus kā “Nord Stream 2”, taču tagad mēs vēlamies to mainīt, lai Dānijā šie aspekti tiktu ņemti vērā, ja runājam par tādu nozīmīgu lietu kā gāzes cauruļvadu izbūvi caur mūsu teritoriālajiem ūdeņiem,” pauda Larss Kristians Lileholts.
Pirmās divas “Nord Stream” cauruļvadu līnijas starp Krieviju un Vāciju tika pabeigtas 2011. un 2012.gadā, kad Krievijas un Eiropas Savienības attiecības bija daudz labākas.
Jaunais “Gazprom” projekts paredz vēl divu līniju izbūvi līdz 2019.gadam, lai gan Eiropas Komisija pašlaik uzlikusi mākslīgus ierobežojums jau esošajiem gāzesvadiem, cenšoties mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Bažas par projekta lietderību un cauruļvada negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību izsaka arī Baltijas valstis, Polija un Zviedrija.
