Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada novembrī publicēja ES atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju. Tā paredz palielināt Eiropas piekrastes ūdeņos izvietoto vēja ģeneratoru jaudu no pašreizējiem 12 gigavatiem gadā līdz 60 gigavatiem 2030. gadā, bet 2050. gadā tai vajadzētu sasniegt jau 300 gigavatus. Papildu tam EK vēlas palielināt enerģijas ieguvi arī no citām tehnoloģijām, piemēram, peldošajām vēja un saules enerģijas iekārtām.
EK priekšēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss norāda, ka atkrastes atjaunojamās enerģijas sektors jau tagad apsteidz tradicionālo enerģijas sektoru pēc pievienotās vērtības un darbavietu pieauguma, tāpēc tā attīstīšana nesīs arvien lielākus ieguvumus.
“Mūsu stratēģija nesīs ieguvumus gan videi, gan ekonomikai. Mēs padarīsim zaļākus savus enerģijas avotus, atbalstīsim Eiropas uzņēmumus un radīsim jaunas darbavietas, aizsargāsim bioloģisko daudzveidību, samazināsim vides piesārņojumu un nodrošināsim veselīgu pamatu zvejniecības uzplaukumam. Mēs mērķējam augstu, jo pastāv gan skaidra nepieciešamība, gan liels potenciāls paplašināt mūsu atkrastes atjaunojamās enerģijas jaudu. Mēs rēķinām, ka līdz 2050. gadam vajadzēs ieguldīt gandrīz 800 miljardus eiro,” sacīja Timmermanss.
Pasaulē pirmo piekrastes vēja ģeneratoru parku atklāja pirms 30 gadiem Dānijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā.
Tagad vēja parku skaits ap Dāniju ir pieaudzis līdz vairākiem desmitiem. Vairāk nekā 40% no Dānijā patērētās elektrības saražo vēja ģeneratori, vēsta Dānijas Enerģētikas aģentūra.
Ziemeļeiropas valsts ir nospraudusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu par 70%, salīdzinot ar 1991. gada līmeni, bet 2050. gadā Dānijai ir jākļūst par CO2 neitrālu valsti. Pērn decembrī valdība paziņoja, ka valsts pārtrauc jaunu naftas un dabasgāzes atradņu meklēšanu Ziemeļjūrā.
Lai sasniegtu klimatneitralitāti, Dānijai būs jāiegulda atjaunojamos enerģijas avotos.
Dānijas valdība šomēnes paziņoja par plāniem līdz 2033. gadam Ziemeļjūrā uzbūvēt peldošu mākslīgo salu, kas no 200 vēja turbīnām ievāks elektroenerģiju un nogādās to patērētājiem.
Dānijas klimata ministrs Dans Jergensens uzsver, ka šis būs unikāls projekts. Parasti piekrastes vēja parki ir savienoti ar sauszemi, bet šajā gadījumā vairāki vēja parki būs savienoti ar mākslīgo salu. Tādējādi piekrastē būšot iespējams saražot vairāk atjaunojamās enerģijas nekā līdz šim.
Uz mākslīgās salas savākto vēja enerģiju arī paredzēts izmantot, lai ražotu ūdeņradi, ko var pārvērst šķidrajās degvielā kuģiem, lidmašīnām, sauszemes transportam un rūpniecībai.
Klimata ministrs Jergensens apgalvo, ka tas ļaus risināt divas problēmas: “Pirmā – kā uzglabāt atjaunojamo enerģiju. Otrā – kā to nogādāt līdz transporta sektoram.”
Mākslīgā sala atradīsies 80 kilometru no Dānijas krasta un būs 120 tūkstošus kvadrātmetru liela. Sākotnēji tā spēšot uzglabāt tik daudz atjaunojamās elektroenerģijas, ar ko pietiks, lai apgādātu trīs miljonus mājsaimniecību Dānijā un tuvākajās valstīs.
Vēlāk vēja ģeneratoru jaudu palielinās līdz līmenim, kas ļaušot nodrošināt ar elektroenerģiju līdz 10 miljoniem mājsaimniecību.
Dānijas Tehniskās universitātes profesors Jakobs Estergords apgalvo, ka šis projekts būs stūrakmens Dānijas un visas Eiropas pārejai uz tīrāku un atjaunojamu enerģiju.
“Šī ir dāņu iniciatīva, mēs speram pirmo soli. Bet es domāju, ka ar laiku tas iegūs starptautisku mērogu. Ziemeļjūrā ir milzīgs potenciāls piekrastes vēja enerģijas iegūšananai, kopumā 180 gigavati. Tas nozīmē, ka mēs varam slēgt visas ar oglēm darbināmās elektrostacijas Eiropā,” Estergords sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.
Ambiciozais projekts izmaksās dārgi. Dānijas valdība lēš, ka tā īstenošanā būs jāiegulda 210 miljardi kronu jeb 28 miljardi eiro.
