Dālderis norādīja, ka šāda speciālā budžeta programma ļauj valstij palielināt uzdevumus kādā nozarē, neveicot grozījumus valsts budžetā, kas ir it īpaši noderīgi Covid-19 krīzes radītajos apstākļos.
Tomēr ministra padomnieks atzīmēja, ka valdībai jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem nākotnē, jo nav zināms, cik ilgi vēl būs krīze. To svarīgi darīt, lai saglabātu valsts kopējo parādu apjomu “saprātīgos līmeņos”, norādīja Dālderis.
Dālderis arī pieļāva, ka Covid-19 krīze varētu ievilkties, tādēļ nenoliedza nepieciešamību turpināt atbalstīt ekonomiku. Tomēr viņš uzsvēra, ka, veicot grozījumus budžetā, katrs eiro, kas būs jāiegulda virs ikgadējā budžeta, valdībai būtu “piecas reizes jānomēra, pirms to iztērēt”.
Tāpat Dālderis atzina, ka valdības plāns sadalīt vairāk nekā 200 miljonus eiro augstas gatavības infrastruktūras projektiem veicinās arī attīstību vairākās citās nozarēs, jo būvniecības nozare balsta daudzas citas nozares, tostarp materiālu ražotājus un pat ēdināšanas nozari. Viņš teica, ka ar šo naudu atbalstīs skolu projektus, slimnīcu remontus, ugunsdzēsēju depo remontus.
Dālderis norādīja, ka investīcijām izvēlēsies tos projektus, kurus var uzsākt nekavējoties. Viņš norādīja, ka līgumi par būvniecības sākšanu jānoslēdz līdz šī gada 1. augustam.
Vienlaikus Dālderis atzina, ka pašvaldību projekti ir svarīgi, taču pašvaldībām esot paplašinātas iespējas realizēt savus projektus ar citiem finanšu līdzekļiem. Patlaban prioritātes esot iekšlietas un lauku ceļi.
KONTEKSTS:
Politiķi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmuši atvēlēt papildu 220 miljonus eiro, lai sildītu ekonomiku ar ceļu un ēku būvniecību. Šis koalīcijas politiķu lēmums ir daļa no vienošanās par 500 miljonu eiro sadali neparedzētiem gadījumiem, kur 182 miljoni tika ģimenēm ar bērniem, bet 100 miljoni – pensionāriem.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir budžeta programma, kurā atvēl naudu iepriekš nenoskārstām vajadzībām. Šogad valsts šādiem nolūkiem budžeta likumā ierakstīja nepilnus 27 miljonus eiro. Bet Covid-19 krīze darījusi savu – un ar to saistīto pasākumu finansēšanai nu jau atvēlēti vēl papildus 800 miljoni eiro. Vēl 123 miljoni rezervēti uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai. Turklāt, lai gan ir tikai marts, vairāk nekā puse no šiem līdzekļiem jau bijuši faktiski nepieciešami, ne tikai ir iezīmēti.
