Viņš paskaidroja, ka ir skaidrs, kas notiks ar uzņēmumu ienākumu nodokli, nulles likmi reinvestētai peļņai, kā arī iedzīvotāju ienākumu nodokli. Vēl risināmo jautājumu lokā palikusi, piemēram, iespējamā solidaritātes nodokļa novirzīšana pirmajam vai otrajam līmenim.
Dālderis norādīja, ka kopumā sarunas par iecerēto nodokļa reformu virzās pozitīvi.
Tomēr svarīgi, lai plānojot nodokļu politiku, Latvija nenonāk situācijā, kad, ekonomikai rūkot, pieaug nodokļu maksājumi.
Jau ziņots, ka pēc ilgām diskusijām un lēmuma atlikšanas valdību veidojošās partijas 14.jūnijā izšķīrās, ka finansējumu veselības nozarei radīs par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs un pusi – darba ņēmējs.
Savukārt valdība vēl lems, vai IIN samazināšanu atlikt par pusgadu, ieviešot to nevis no nākamā gada 1.janvāra, bet gan no 1.jūlija. Tāpat varētu tikt apspriesta progresīvāka IIN likme, nekā bija plānots. Pašlaik nodokļu reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā jeb 3750 mēnesī un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Pasaules Bankas eksperti piedāvā ieviest trīs līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33%.
