Piektdien, 16. aprīlī, premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība) vadītajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē kopā ar sociālajiem partneriem notiks sarunas par saņemtajiem komentāriem no Eiropas Komisijas (EK) par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna februārī iesniegto projektu,
Galvenie komentāri un jautājumi no EK bija par to, cik pamatīgas ir iecerētās reformas, jo EK vēlas intensīvākas un dziļākas reformas visās piedāvātajās jomās, sacīja Dālderis.
Viņš pauda cerību, ka jaunais piedāvājums varētu tikt pieņemts, lai to drīzumā varētu iesniegt izskatīšanai EK.
Dālderis norādīja, ka EK uzskata par vajadzīgu paredzēt papildu budžeta izdevumus veselības un sociālās aprūpes jomā. "Tie ir jautājumi, par kuriem mums ir debates, kurā virzienā šīs reformas vajadzētu veidot," norādīja Dālderis.
Ministra padomnieks informēja, ka, salīdzinot ar sākotnēji EK iesniegto plānu, kuru komisija kritizēja, “lielās komponentēs izmaiņu nav”, taču jaunajā plāna variantā paredzēts novirzīt lielāku finansējumu pasākumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas piemērošanai klimatam draudzīgai izmantošanai, tāpat ir izmaiņās digitālās jomas sadaļā, lielāku atbalstu paredzot nevis valsts digitālajām platformām, bet gan uzņēmējdarbības digitalizācijai.
Komentāros no EK ieteikts arī krietni palielināt proporciju par labu sociālo pakalpojumu sniegšanai, jo Eiropa vairāk vēlētos redzēt lielāku atbalstu sociāli nenodrošinātajām grupām, nevis infrastruktūrai, kā bija paredzēts sākotnējā plānā. Vēl esot arī nelielas izmaiņas attiecībā es ēnu ekonomikas apkarošanas sadaļu.
Dālderis arī atzina, ka notiek sarunas par to, vai šī plāna ietvaros EK var likt Latvijai palielināt nodokļus, un notiek augsta līmeņa diskusija starp finanšu ministru Jāni Reiru un EK vadību.
"Mēs pašā sākumā norādījām, ka šādus pasākumus neatbalstīsim," uz jautājumu, vai nodokļu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, atbildēja Dālderis, sakot, ka krīzes laikā celt nodokļus nav ar mieru ne premjers, ne finanšu ministrs.
Viņš arī atzina, ka daudzas reformas, uz kurām norāda EK, ir nepieciešamas, taču ne visur Latvija var piekrist, tāpēc sarunas jāturpina un jālūko pēc kompromisa.
Finanšu ministra padomnieks pauda pārliecību, ka sarunas noslēgsies pozitīvi, iecerēts, ka oficiālo plāna labojumu Eiropas Komisijai iesniegs līdz mēneša beigām.
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Latvija šā gada 9. februārī iesniedza izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts. Finanšu ministrija atzina, ka šis plāns būs pamatīgi jāpapildina.
