Saskaņā ar Latvijas studentu apvienības aptaujas datiem aptuveni desmitā daļa studentu Covid-19 krīzes dēļ apsver iespēju šogad pamest studijas. Lai studējošos atbalstītu, IZM ir lēmusi palielināt stipendiju saņēmēju skaitu un teju simts eiro vietā piešķirt 200 eiro. Kopā stipendijas varētu saņemt vairāk nekā četri tūkstoši par valsts budžeta naudu studējošo. Daļa maksas studentu jūtas apdalīti. Tieši viņiem finansiāli ir vissmagāk, atzina Rīgas Stradiņa universitātē studējošā Lelde. Viņas studijas gan bakalaura, gan maģistra līmenī apmaksā vecāki. Ja tā nebūtu, situācija būtu citāda.
"Bieži vien ar budžetiem ir tā, ka atnāk studēt tikai ķeksīša pēc, jo zina, ka tiks budžetā. Un ne jau man vienīgajai tāda doma ir bijusi, ir ļoti daudzi, kas tā tiešām dara – tiek kaut kādā augstskolā, kaut kādā programmā, kas viņus vispār neinteresē, un tiek budžetā. Un tad reālā situācija ir tāda – labi, ja viņš vispār pabeidz," sacīja Lelde.
Viņa uzskata – ja maksājošiem studentiem būtu pieejams kāds finansiāls atbalsts, šādas situācijas izpaliktu.
Savukārt Beāte plāno šogad uzsākt maģistra studijas Latvijas Universitātē (LU). Tādēļ bija jāaiziet no darba, jo darba devējs nebija mierā ar Beātes plānu studēt, tāpēc viņa cer, ka tiks budžetā.
"Principā labi, ka motivē labākos cilvēkus, lai tiecas uz budžetu, stipendijām. Tas viss ir forši, bet – atkarīgs no tā, cik tās budžeta vietas vispār ir pieejamas. Piemēram, LU ekonomikā ir divas budžeta vietas. Un ja ir 50 cilvēki kursā – cik tas ir reāli? Un es neticu, ka tie divi, kas ir budžetā – ka viņi strādā. Tur atkal sākas apburtais loks," sacīja Beāte.
Abas studentes atzina, ka maģistra grāds – tā ir izvēle. Tomēr, ja cilvēks vēlas sevi pilnveidot, šāda izvēle ir likumsakarīga. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) uzskata, ka atbalsts būtu jāsniedz arī maksas studentiem.
Lai arī izcilība ir svarīgs faktors, darba vidē nepieciešami arī vidusmēra studenti.
"No mūsu skatpunkta, ir jāveicina arī mecenātisms. Darba devējiem ir jārada papildu atvieglojumi stipendiju izmaksai, lai tie var plašāk iesaistīties studentu finansiālā atbalstā. Tur ir nepieciešami nodokļu atvieglojumi vai citi mehānismi, lai darba devējam būtu lielāka interese iesaistīties. Tad mūsu nesenā iniciatīva, kas ir darba vidē balstītas mācības," par risinājumiem stāstīja LDDK nodarbinātības un izglītības jomas vadītājs Rihards Blese.
Darba vidē balstītās mācībās studiju process daļēji notiktu darba vidē. Konfederācijā aicināja arī augstskolas vairāk izmantot prasmju un iemaņu attīstības programmu studentiem – bezdarbniekiem. Studējošos ar bezdarbnieka statusu plānots iesaistīt dažādu uzdevumu veikšanā augstskolā, par to saņemot 200 eiro mēnesī. Programmā plāno iesaistīt ap 3000 studentu.
IZM stāstīja, ka šogad atviegloti arī studiju kredīta nosacījumi. Tomēr ir skaidrs, ka atbalsts studentiem ir nepietiekams.
"Sociālais atbalsts studējošiem kopumā nav pietiekams. Šajā ziņā atpaliekam no lielas daļas Eiropas valstu, arī kaimiņvalstu. Šajā gadījumā redzam to, ka ļoti daudz studējošo arī strādā paralēli studijām, tā vietā, lai veltītu visu laiku studijām," norādīja IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs.
Viņš atzina, ka šajā virzienā ir jāstrādā ne tikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet kopumā. Šobrīd atbalsta mehānismiem nauda piešķirta uz gadu. Ministrijā domās, kā to ieviest arī turpmāk.
