Suši bārs "Hercogs" strādāt sāka šī gada janvārī, apmeklētājiem durvis iznāca vērt koronavīrusa uzliesmojuma pirmajā vilnī, aprīļa sākumā. Uzņēmuma vadītājs Pēteris Silarājs pastāstīja, ka atkāpšanās ceļa nebija – vai nu jāriskē un jāstrādā, vai jāapstājas pavisam. Uzņēmuma pirmā pieredze bija ēdienu gatavot līdzņemšanai vai pasūtīšanai. Šo brīdi viņš raksturo īsi – cīnāmies un strādājam.
"Viens darbinieks mums mazāk, tādēļ domājam pietiekties dīkstāves atbalstam. Šajā laikā esam atvadījušies no viesmīļiem, bet viena viesmīle mums pielāgojās un pārmācījās. Bet ne visi varam darīt visus darbus, tāpēc ir kāds, kas paliek bez darbiņa," stāstīja Silarājs.
Pašlaik daļa Kuldīgas ēdināšanas uzņēmumu nolēmuši durvis neslēgt, gatavo ēdienu līdzņemšanai, tomēr atzīst – pieprasījums ir mazāks, nācies samazināt gan darba laiku, gan arī darbinieku skaitu, un jāspēj ātri reaģēt uz dažādām izmaiņām.
"Cik daudz cilvēku nāk, tik arī pielāgojam savu darba laiku, gatavojam ne tik daudz arī, protams, ir viss mazāk,"
pastāstīja uzņēmuma "Bukstiņi" īpašniece Sandra Ķibe.
Savukārt viena daļa uzņēmumu, kas darbojas bāru un restorānu segmentā, izvēlējušies durvis slēgt, jo tur gatavotais ēdiens vairāk domāts baudīšanai uz vietas. Tie uzņēmumi pieteikti arī valdības noteiktajiem atbalstiem. Arta Rozīša pārvaldībā ir sešas uzņēmumu struktūrvienības. Divas no tām – restorāns "Bangerts" un bārs-klubs "Stenders" – atrodas piespiedu dīkstāvē, pārējie ar samazinātiem resursiem darbojas. Uzņēmējs šobrīd neņemas prognozēt, cik ātri uzņēmumi spēs atkopties pēc šī krīzes.
"Galvenais, mēs ceram, ka valdība kaut kādā veidā vismaz adekvāti sāks komunicēt ar sabiedrību un uzņēmējiem, tādā veidā skaidrojot, ko viņi darīs, kā viņi darīs.
Jo līdz šim bija tā, ka izziņoja ārkārtas stāvokli un vienkārši klusums iestājās, ēterā pilnīgs klusums," uzsvēra Roziņš.
Kafejnīcā "Pagrabiņš" atzīst – dīkstāves pabalsts ir saņemts, tas ir liels atspaids, tomēr sākumā uztraukumu radīja neziņa, kā šis atbalsts tiks sniegts.
"Es domāju, ka valdībai bija pailgs laiciņš jau no pavasara izdomāt un pieņemt, kā rīkoties, ko darīt, sakārtot to sistēmu," uzsvēra kafejnīcas līdzīpašniece Inga Eglinska.
Par tūrisma nozari atbildīgais Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs daudz centies palīdzēt ar saviem resursiem, apkopojot un publicējot aktuālo informāciju par uzņēmumu piedāvājumiem.
"Tāpat arī konsultējam, ja ir vajadzīgs par šiem dīkstāves pabalstiem. Jau pavasarī piedāvājām sadarbībā ar vienu juristi, kas varēja konsultēt, un grāmatvedi – palīdzēt uzņēmējiem, ja vajadzēja sagatavot dokumentus," stāstīja Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane.
Šobrīd Kuldīgas novadā ir vairāk nekā 30 ēdināšanas uzņēmumu.
