Kompānija "Circle K" 200 eiro lielus pabalstus šoziem izmaksās darbiniekiem četrās inflācijas visvairāk skartajās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Uzņēmuma biznesa atbalsta direktore Jekaterina Leidmane pastāstīja: "Mēs sapratām, ka daudziem cilvēkiem apmaksāt ikdienas rēķinus kļūst par lielu izaicinājumu. Tāpēc mēs redzējām šādu pabalstu kā labu iespēju atbalstīt savējos un palīdzēt burtiskā nozīmē "pārziemot". Tā arī tapa šī pārziemošanas ideja. Šajā ziemā tiks kopumā izmaksāti 200 eiro bruto, bet to saņems ne visi darbinieki. Jo tomēr tas, cik ļoti krīze mūs katru ietekmē, ir atkarīgs no ienākumiem, tāpēc 97% no "Circle K" darbiniekiem saņems to pabalstu, bet cilvēki, kas ir vadošos amatos vai kuru ienākumi ir augstāki par kaut kādu līmeni, to nesaņem.
Rūpējamies par tiem, kam ir vissmagāk."
"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana pastāstīja, ka uzņēmums darbiniekiem izmaksājis vienreizēju kompensāciju 30% apmērā no mēneša algas un kopā ar nodokļiem šis atbalsts naudas izteiksmē ir vairāk nekā 750 000 eiro.
"Ikviens no mums saņēma 30% no atalgojuma kā piemaksu pie savas ikmēneša algas tieši janvārī.
Cenšamies meklēt dažādus veidus, kaut vai transporta atbalsts ir 40 eiro mēnesī, kompensācija, ko mēs maksājam darbiniekiem veikalos, ir ļoti noderīga. Mēs cenšamies būt fleksibli, jo savādāk šodien nevar. Tev ir jāskatās, kā jūtas tavi darbinieki. Ja mēs vēlamies šos cilvēkus motivēt un veidot to, ka viņiem interesē darbs vai mums viņu lojalitāte, tad šodien citādāk droši vien nevar," stāstīja Hasana.
LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris vērtēja, ka darbiniekiem pabalstus izmaksā galvenokārt lielie uzņēmumi, jo energokrīze, protams, ietekmē arī uzņēmumus, īpaši nelielos. Bet LTRK rosina darbiniekiem izmaksāto pabalstu atbrīvot no papildu darbaspēka nodokļu sloga.
"Ja mēs, teiksim, skatāmies uz tādu piemēru, kur uzņēmums ar 50 darbiniekiem būtu veltījis šādam projektam 100 000 eiro, pusgada gaitā mēs nonāktu pie secinājuma, ka apmēram 60 000 eiro aiziet tieši darbinieku atbalstā, bet apmēram 40 000 eiro aiziet nodokļu masā un arī sociālajās iemaksās.
Tas nozīmē, ka tikai faktiski 60% no pieejamā atbalsta uzņēmēju pusē aiziet reālam atbalstam darbiniekiem.
Saistībā tieši ar mūsu ierosinājumu, kas faktiski arī no Ekonomikas ministrijas ir ticis virzīts, bet šobrīd šķiet, ka tieši Finanšu ministrija šādu risinājumu neatbalsta, kas patiesībā ļautu daudz ievērojamākam darba devēju lokam atbalstīt savus darbiniekus," stāstīja LTRK pārstāvis.
Personālvadības eksperte Arta Biruma skaidroja, ka arī šobrīd darba devēji var darbiniekiem maksāt papildus 40 eiro mēnesī.
"Šobrīd arī 40 eiro mēnesī ir iespējams bez nodokļiem samaksāt, ja ir darba koplīgums noslēgts. Tas ir 480 eiro gadā.
Ir uzņēmumi, kas iet 40 eiro mēnesī, ir uzņēmumi, kas šos 480 eiro sadala uz apkures sezonu un izmaksā varbūt lielāku to daļu tieši tajā ziemas periodā. Darba ņēmēji to noteikti novērtē, jo īstermiņā tas ir labs risinājums, kā tikt galā ar izmaksām. Un no darba devēja puses ir efektīvi izmantot līdzekļus tagad, noturēt tos cilvēkus, kas šobrīd ir, samazinot darbinieku rotācijas izmaksas un iesaistot tos cilvēkus vairāk savos uzņēmumos," stāstīja Biruma.
Dažādi papildu labumi darbiniekiem ir darba devēju ilgtermiņa ieguldījums, kas vienmēr atmaksājas.
