Apskatot sludinājumus internetā, var secināt – malka šogad kļuvusi būtiski dārgāka. Piemēram, šobrīd viens sters skaldītas alkšņa malkas maksā vidēji ap 70 līdz pat 100 eiro, viens berkubs – 60 eiro. Cenu atšķirības ir atkarīgas arī no malkas veida un vietas, kur to tirgo.
Satraukumu par cenu straujo kāpumu pauda arī seniore Smiltenē, kura šogad par malku maksās divas reizes vairāk.
Smilteniete Janīna sacīja: “Tagad tikai nepieciešamo iekurini, kurā istabā dzīvo un pārējais tāpat paliek kaut kā. Jāiekurina, lai nesasalst. Normāli visu māju ar malku nevar uzturēt. Varētu jau, bet briesmīgi lieli malkas daudzumi vajadzīgi.”
Janīnai 10 steru iegādei šogad nepieciešami aptuveni 600 eiro un atšķirībā no iepriekšējām sezonām, papildus vēl jāmaksā par piegādi.
“Latvijas Valsts mežu”, kur arī iespējams iegādāties koksni kurināšanai par tirgus cenām, pārstāvis Jānis Kaugars skaidroja radušos sadārdzinājumu: “Ekonomiskā loģika saka – ja pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, cenas iet uz augšu. Un šobrīd tā lielākā neveiksme ir tajā, ka tas ir noticis nevis ar vienu lietu, bet pilnīgi visām. ”
Smiltenietei Janīnai neliels atspaids šogad esot dienestu izsniegtā atļauja mājas teritorijā gāzt nedrošos kokus. Tos palīdz skaldīt mazdēls, kurš atbraucis no Austrālijas.
Austrālijas latvietis Ronans stāstīja: “Esmu pielikts pie darba šīs egles pārstrādāt, tad es laikam darbošos tagad visu dienu. Es jau dabūju vienu cirvi nolauzt.”
Arī citās mājsaimniecībās Latvijā iedzīvotāji ne tikai pērk gatavu malku, bet arī gādā to pašu spēkiem, lai ietaupītu. Tiesa gan, šādas iespējas ir visai ierobežotas.
“Latvijas Valsts mežu” pārstāvis Kaugars norādīja: “Slēgt līgumu par kādu nelielas teritorijas izstrādi, kur ir bojāti koki radušies. Šis piemērs būtu tāds, ka netālu no jūsu mājas ir bijis viesulis un nogāzis atsevišķus kokus. Variants, kas arī nav pilnīgi visās vietās iespējams – ir variants, ka, saskaņojot ar valsts mežu darbiniekiem, drīkstat ieiet atsevišķās cirsmās un savākt pāri palikušās ciršanas atliekas.”
Taču tas nozīmē pašam gādāt tehniku, cilvēkresursus un arī nodrošināt virkni citu prasību, piemēram, vides, darba drošības un mežizstrādes ievērošanu. Saistībā ar atbalstu malkas kurināmajam Labklājības ministrija norādījusi – tāds ir paredzēts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, bet būs jāsaglabā malkas iegādes čeks. Precīzāki kritēriji vēl tiek izstrādāti līdz augusta vidum.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
