Seši gadi - aptuveni tik ilgi Baltijā norit diskusijas par iespējamiem alternatīviem reģionāliem dabasgāzes piegāžu avotiem, lai izvairītos no Krievijas monopola šajā jomā, tomēr līdz šim vienīgais sasniegums šajā jomā ir Klaipēdas terminālis, kuru Lietuva uzņēmās būvēt patstāvīgi. Savukārt reģionalā līmenī iepriekšējo gadu diskusijas nav devušas itin nekādu progresu.
Šobrīd gan sarunas Baltijas valstu vidū ir aktivizējušās, un, kā norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, Latvija iestāsies par to, lai tiktu atbalstīts kāds no reģionālajiem risinājumiem. Tikai tad, ja Baltijas valstīm par kopīgu, visiem pieņemamu risinājumu neizdosies vienoties, Latvija varētu apsvērt arī sava sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību, norāda ministrs:
„Ja nespēs vienoties, iespējams, katram jābūvē savs terminālis. Lietuva jau investējusi 695 miljonus eiro, lai uzbūvētu savu termināli, kas pilnīgi balstās uz nodokļu maksātāju naudas, bet pagaidām piegādātājs nav sameklēts.”
Savukārt premjeres Laimdotas Straujumas teiktais liecina, ka šogad Baltijas valstīm būs jāpasteidzas ar vienošanos par kopīgu projektu, jo pretējā gadījumā tās var nokavēt iespēju saņemt būtisku Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
„Projekti jāiesniedz līdz 1. septembrim, tāpēc jau iepriekš jābūt skaidram, vai varētu būt iespējas alternatīviem risinājumiem. Laiks ir diezgan ierobežots,” norāda Straujuma.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, drīzumā Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers sasauks Baltijas valstu premjerus pie sarunu galda, lai beidzot panāktu vienošanos par Baltijas reģionālās enerģētiskās neatkarības stiprināšanas risinājumu, tāpēc lēmumam par konkrētu projektu būtu jābūt zināmam divu trīs mēnešu laikā.
