Dienas ziņas

Vārda došanas svētki Rīgas Zoo lūšu mazuļiem

Dienas ziņas

Svētceļnieki ierodas Aglonā

Dabas untumi smiltsērkšķu ražu nav ietekmējuši

Dabas untumi smiltsērkšķu ražu nav ietekmējuši

Lai gan daudzu dārzkopju darbu izpostīja pavasara sals, aukstā vasara, kā arī nesenais lietus un krusa, smiltsērkšķu ražu dabas untumi neesot ietekmējuši. Jelgavas novada Platones pagasta smiltsērkšķu audzētāji lēš, ka no hektāra sanākšot ap četrām tonnām ogu. Turklāt šogad nevarot sūdzēties arī par darba roku trūkumu.  

Pirmajā īstajā ražas mēnesī gatavību sasniegušas arī zeltainās un vitamīniem bagātās smiltsērkšķu ogas, kas gluži kā krelles katru zariņu cieši apvijušas no visām pusēm.

“Zeltlejās” šogad tiek vākta pirmā īstā raža, un saimniece lēš, ka no saviem desmit hektāriem varēs novākt aptuveni 40 tonnas smaržīgo ogu.

“Visi laikapstākļi bija atbilstoši, un ražā ir laba, kā arī mums papildus dārzā ir ierīkota laistīšanas sistēma, un līdz ar to sausums nekaitēja, un arī pavasara salnas nekaitēja, jo smiltsērkšķis līdz -7 grādiem var labi pārciest,” stāstīja SIA “Zeltlejas'” pārstāve Elīna Cēsniece.

Pirmajos ražas gados ogas labāk esot nolasīt nevis nogriezt ar zariem. Turklāt tādejādi labāka esot arī ogu kvalitāte.

Saimnieki izdomājuši arī savu lasīšanas metodi. Ogas no zariem tiek lasītas otrādi apgāztos lietussargos, un, kā atzīst uzrunātie ogu lasītāji, tas esot ērti.

“Tur, kur es lasīju, vajadzēja lasīt tirgum nelielās kastītēs, un tas bija pavisam savādāk,” stāstīja ogu lasītāja Aija.

Viņa atzina, ka lasīt smiltsērkšķus, kuri ir durekļaini, ir jāpierod. “Mēs jau smējāmies, ka viņi pie mums ir pieradināti. Mēs viņus jau pagājušajā gadā lasījām, un viņi jau zina, ka mēs viņus tikai paglaudām un vairs neduras,” smejās Aija.

Tie, kuriem pieredze mazāka, ar smiltsērkšķu dzeloņiem vēl tikai mācās sadzīvot, un galvenā motivācija esot atalgojums un saimnieku attieksme.

“Es strādāju. Es 12. datumā paņēmu atvaļinājumu, un nolēmu pastrādāt svaigā gaisā. Man ieteica šeit, jo te labi maksājot,” stāstīja ogu lasītāja Faina.

Par darba roku trūkumu šeit nesūdzas. Šosezon darbā pieņemti  astoņdesmit ogu lasītāji.

Darba laiks ir elastīgs, un vidēji dienā varot nopelnīt piecdesmit eiro. Vieniem gan tas prasīs tikai četru stundu darbu, bet citiem būs nepieciešams vairāk laika.

“Ir arī, protams, tādi, kas aizmūk. Kas pēc desmit minūtēm saprot, ka tas nav viņiem. Varbūt ērkšķi duras par daudz, bet pārsvarā jau ir tādi, kas ir motivēti,” stāstīja Elīna Cēsniece.

Pašlaik ogas tiekot pārstrādātas galvenokārt smiltsērkšķu eļļā, bet  sadarbojoties ar šefpavāriem tiek izstrādātas arī dažādas receptes. Saimnieki arī cer, ka nākotnē smiltsērkšķi tiks iekļauti arī skolēnu ēdienkartē.   

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti