Dabas sargi bažās par izzūdošām vērtībām rosina palielināt kompensācijas meža īpašniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pēdējā laikā no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgo un daudzveidīgo mežu kļūst mazāk, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vēlas aizsākt diskusiju par lielākām kompensācijām meža īpašniekiem, kuru mežos ir noteikts daļējais vai pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums, Latvijas Radio pastāstīja pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

Viņš stāstīja, ka šajā gadījumā pārvalde “rīkojas proaktīvi”, vairākās nozares konferencēs un semināros uzklausot meža īpašnieku viedokļus. Pārvaldes vadītājs atzina, ka vairākus gadus pēc kārtas dabas sargu un mežsaimnieku intereses bija pretnostatītas, bet abiem vajadzētu kopā meklēt risinājumu.

Jātnieks sacīja, ka tagad dabas skaitīšanas projekts pierādīja, ka “ļoti maz ir palicis īpaši vērtīgas, daudzveidīgas dabas vides, īpaši mežos un pļavās, dabas bagātības vērtību paliek maz, un tās strauji sarūk”.

Tāpēc ir svarīgi nevis pretnostatīt šīs intereses, bet Dabas aizsardzības pārvaldei un citām iestādēm un meža īpašniekiem kopā vērsties pie politiķiem, “lai kompensācijas lietas risinātu”.

DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks par kompensācijām meža īpašniekiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pašlaik kompensācijas par daļēju vai pilnīgu saimnieciskās darbības liegumu ir no 45 līdz 160 eiro par hektāru gadā.

Jātnieks nenosauca, kādai būtu jābūt paaugstinātai kompensācijai, bet skaidroja, ka tai jābūt samērīgai, piemēram, ja liegums vai ierobežojumi noteikti mežā, kurš jau ir “saimnieciskā vecumā”, ko var cirst un pārdot, tai būtu jābūt lielākai, samērīgai ar neiegūto vērtību.

Šobrīd aptuveni 30% gadījumu mežaudze, par kuru maksā kompensācijas, ir salīdzinoši jauna, tai nav lielas ekonomiskās vērtības, un “tad tā kompensācija ir pietiekami laba, jo nevar iegūt tūlītēju vērtību”, stāstīja Jātnieks.

“Bet ir ne milzīgi daudz gadījumu un platību, kur tiešām vecais nobriedušais mežs nonāk liegumā, tur arī dabas vērtības lielāka, tad kompensācijai jābūt lielākai nekā šobrīd,” uzskata Jātnieks.

Viņš piebilda, ka cilvēki, kuri vēlas iegūt vērtību no meža, nevar gaidīt 50 gadus, saņemot 160 eiro par hektāru, kamēr kompensācija atsvērtu neiegūto.  

Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs arī pieļāva, ka valsts varētu īpašos gadījumos atpirkt vērtīgos mežus par godīgu tirgus vērtību, “nav runa par neprātīgām summām, kas pārsniegtu tirgus vērtību, bet par normālu tirgus vērtību”.

Jātnieks arī atzina, ka apzinās pašreizējo situāciju, ka šogad budžeta papildu izdevumus neplāno, bet ir svarīgi sākt diskusiju. Viņš skaidroja, ka ir jāskatās nākotnē, jautājums aktuāls, jo dabas vērtības sarūk.  

“Jāizvairās no tā, ka nocērt, apzinoties dabas vērtību, bet bažās par to, ka varētu uzlikt liegumu, - tie ir skumjāki gadījumi, no kuriem vajadzētu izvairīties,” uzsvēra pārvaldes vadītājs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti