Panorāma

Vai izvērtēs A. Lemberga meitas īpašumus ārzonās?

Panorāma

Dejošana – sirdslieta, kur ievilkta visa ģimene

Kompensāciju vietā – apdrošināšana?

Dabas katastrofās cietušiem zemniekiem turpmāk daļēji varētu palīdzēt valsts

Pagaidām, reaģējot uz lielo sausumu, kas zemniekiem laupījis daļu ražas, valdība neplāno maksāt kompensācijas, kā tas bija pērn, kad lauksaimniekus skāra plūdi. Zemkopības un Finanšu ministrija sola strādāt pie ilgtermiņa risinājuma – atbalsta sējumu apdrošināšanai pret sausumu. Tomēr saglabājas jautājums, kā zemniekus motivēt iemaksas veikt.

Cik lielus zaudējumus zemniekiem nesis pēdējo mēnešu sausums, vēl  aprēķināt nav iespējams. Tomēr nevalstiskā organizācija Zemnieku saeima aicinājusi Zemkopības ministriju vērsties Eiropas Komisijā ar kompensāciju lūgumu. Ministrija gan to pagaidām darīt neplāno.

Tomēr zemnieki stāsta – pašiem jau iepriekš nodrošināties pret ilglaicīgu sausumu nav bijis iespējams.

"Nav iespējams lauksaimniekiem apdrošināt šo te sausuma risku.  Ir, piemēram, iespēja apdrošināt krusu, vētru, lietusgāzes," stāsta "Zemnieku Saeimas" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

Šobrīd Latvijā to tiešām neviens nepiedāvā. Sējumu apdrošinātājs kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS” skaidro – kompensācijas piedāvāt iespējams tad, ja nelabvēlīgi laikapstākļi skāruši ierobežotu teritoriju. "Apdrošināšanas kompānijas neviena pati uz savu risku to nevar pavilkt. Ja tā, kā šogad, visā valstī gandrīz ir sausums, jebkura apdrošināšanas kompānija ir bankrotējusi," sacīja "LATRAPS" ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Apdrošinātājs un arī "Zemnieku Saeima" stāsta – citās Eiropas valstīs, tostarp arī, piemēram, Lietuvā iesaistījusies valsts.

Lielu dabas katastrofu gadījumos valsts uzņemas izmaksāt daļu no atlīdzības, uz ko valdību mudina arī "Zemnieku Saeima". Zemkopības ministrija sola to apsvērt. Tomēr jau šobrīd valsts piedāvā atbalstu, iegādājoties polises apdrošināšanai pret krusu, vētrām, lietusgāzēm un izsalšanu. "Zemnieks apdrošina attiecīgi vai nu lopus vai platību, un no polises vērtības 65% vai 50% vienā aktivitātē Lauku atbalsta dienests atmaksā atpakaļ zemniekam," skaidro Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.

Šis atbalsts augstu aktivitāti tāpat nav nodrošinājis. Pērn līdz septembrim sējumu apdrošināšanas kompensācijām pieteicās vien 189 saimniecības. Latvijas Televīzijai jau iepriekš zemnieki pauduši skepsi par šādu apdrošināšanas plānu. "Es uzskatu, ka vajag veidot fondu, un ja ir tāda situācija, tad pašiem tā nauda paliks. Citādi būs apdrošinātājiem un netiks zemniekiem," skaidro Kokneses novada lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Riska fonds, kur naudu iemaksā zemnieki, bet to administrē valsts, jau reiz bija izveidots. Par to valdība lēma pēc tam, kad 2006.gadā  sausums izkaltēja augus, radīja ražas zaudējumus, un nācās maksāt kompensācijas. Tomēr pirms dažiem gadiem to slēdza lauksaimnieku zemās aktivitātes dēļ. Šoreiz gan Zemkopības ministrija sola domāt arī par to, kā apdrošināšanos veicināt.

Precīzāk par to, cik liela varētu būt valsts iesaiste naudas ziņā, ministrija vēl nevar atbildēt. Tas skaidrāks kļūšot līdz augustam.

KONTEKSTS:

Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējā laikā nolijušais lietus. Notikušo par valsts mēroga dabas katastrofu atzinusi arī valdība.

Iepriekš ZM saņemti 32 iesniegumi ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Daļa vietvaru norādīja uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas. 

Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.

Arī pērnā gada rudens lietavas un plūdi Latvijā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, visā valstī varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšanu. Savukārt 29 novados, lielākoties Latgalē, ilgstošo lietavu dēļ arī bija izsludināta ārkārtas situācija.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti