Dabas fonds: EK neievēro vairākus zinātnieku ieteikumus par nozveju Baltijas jūrā

Eiropas Komisija neievēro vairākus zinātnieku ieteikumus, lemjot par zivju resursu nozveju Baltijas jūrā, norāda Pasaules dabas fonds. Trīs no deviņiem jauno nozvejas kvotu priekšlikumiem pārsniedz zinātniskās rekomendācijas. Tostarp dabas fonds pieļauj, ka, neskatoties uz nīkuļojošās austrumu mencas zvejas aizliegumu, sugas pārzveja tomēr turpināsies, ja tiks atļauta šīs sugas piezveja. Mencu zvejas aizliegumam piekrīt arī nozare, taču bažījas, ka nav skaidrības, vai valstīm būs atbalsts sociālekonomisko zaudējumu segšanai.

Dabas fonds: EK neievēro vairākus zinātnieku ieteikumus par nozveju Baltijas jūrāSintija Ambote

    30.augustā Eiropas Komisija publicējusi nākamā gada priekšlikumus par lielāko daļu nozvejas kvotām Baltijas jūrā. Pasaules dabas fonda ieskatā Eiropas Komisijas priekšlikums neatbilst zinātnieku rekomendācijām, kas vairāk apdraud atsevišķas zivju populācijas, kā daudz aprunāto austrumu Baltijas mencu.

    “Vēl īsti nav skaidrības par to, kā Eiropas Komisija var atļaut šīs sugas piezveju, ja vienlaikus tā noteikusi, ka austrumu mencas kvotai ir jābūt nullei. Kā to var izkontrolēt? Arī Starptautiskā jūras pētniecības padome ir minējusi, ka austrumu mencas nozveja ir pilnībā jāaizliedz un zvejai arī nevajadzētu notikt tieši 24.apakšreģionā, kas atrodas Baltijas jūras dienvidos. Tieši šajā vietā rietumu un austrumu mencu populācijas saplūst, un būtu jāaizliedz tieši tur zvejot arī pagaidām atļauto rietumu mencu, lai nepieļautu iznīkstošās austrumu mencas piezveju,” saka Pasaules dabas fonda eksperte Elza Ozoliņa.

    Dabas fonda eksperte arī norāda, ka Eiropas Komisija šogad ignorē zinātniskās rekomendācijas, kas iesaka ierobežot rietumu Baltijas reņģu zveju: “Zinātnieki tieši norāda, ka rietumu reņģei vajadzētu būt nulle tonnu nozveja, bet EK priekšlikums ir 2651 tonna uz visiem.”

    Turklāt arī abi Baltijas laša nozvejas kvotu priekšlikumi pārsniedz zinātnieku ieteikumus. “Baltijas jūras reģionā lašu kvota, ko aicināja zinātnieki noteikt, ir teju 60 tūkstoši lašu. EK lēmusi ļaut nozvejot ap 87 tūkstošiem lašu, kas ir liels pieaugums rekomendācijai,” saka Ozoliņa.

    Pašlaik Eiropas Komisijas priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas norisināsies 14. un 15.oktobrī Luksemburgā. Tur pieņems lēmumu par nozvejas iespējām Baltijas jūrā nākamajam gadam.

    Zemkopības ministrijas zivsaimniecības departamenta vadītājas Normunds Riekstiņš norāda, ka patlaban ministrija vēl gatavo savu pozīciju gaidāmajai padomei. Vienlaikus viņš jau pašlaik norāda, ka jaunākie kvotu priekšlikumi krietni ierobežos zvejniecības nozari: “Tas priekšlikums ir smagākais, kāds ir bijis vēsturē.”

    Riekstiņš gan arī norāda, ka kopumā mencu zvejas aizliegumam nozare piekrīt populācijas sarukuma dēļ. Taču dalībvalstis Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē priekšlikumu varētu arī noraidīt, ja valstīm netiks radīti atbalsta instrumenti sociālekonomisko zaudējumu segšanai, jo mencu zvejas kuģiem ir liegta citu sugu zveja un zvejnieki būs spiesti likvidēt kuģus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti