Liels lēciens slimības izplatībā
Pēdējais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums meža cūkām bijis Kurzemes reģiona Dundagas pagastā, kas ir milzu lēciens attāluma ziņā no iepriekšējās slimības skartās vietas.
“Šos beigtos dzīvniekus uzgāja dzinējmedību laikā, tas ir pietiekami tālu no vietām, kur iepriekš bija Tukuma pusē apstiprināti gadījumi.
Tas ir vairāk nekā 100 kilometru lēciens. Te ir skaidrs, ka tā izplatība nav mežacūku vadīta, bet cilvēku.
Tas, protams, līdzi sev nesīs jaunas ierobežojuma zonas. Izskatās, ka viss Ventspils novads būs gan riska zona, gan arī inficētā zona meža cūku ziņā,” stāsta Pārtikas un veterināra dienesta pārstāvis Edvīns Oļševskis.
Slimības inficētā teritorija tiks noteikta kā otrā zona ap 40 kilometru rādiusā no uzliesmojuma vietas. Tas nozīmē, ka visas nomedītās mežacūkas ir jāizmeklē un no šīs vietas vairs nevarēs izvest mežacūku gaļu vai liemeņus.
Savukārt Āfrikas cūku mēra izplatībā cūku audzētavās lielākais riska periods ir tieši vasara un rudens sākums. "Lielā mērā tas ir saistīts gan ar aktivitātēm mežā – cilvēki sēņo un ogo. Tas ir viens veids, kā slimību ienest saimniecībā, neapzinoties, ar zābakiem. Otrs veids ir nopļautās zāles izbarošana lopiem, kas inficētajās teritorijās ir riskanti, jo vīruss šajā vidē ir un to šādā veidā var ienest saimniecībā," skaidro Oļševskis.
Slimība liek nopūlēties
Kristapam Melbārdim cūkkopības uzņēmums "Vecauce" patlaban vēl atrodas no Āfrikas cūku mēra brīvā teritorijā Auces novadā. Ganāmpulkā ir 1000 sivēnmātes, un saimniecība pamatā nodarbojas tieši ar sivēnu audzēšanu. Ik mēnesi arī eksportē ap pusotru tūkstoš sivēnu uz Poliju un Lietuvu.
Pagaidām lielražotājam tuvākā vieta, kur konstatētas slimas mežacūkas, ir Smārde.
Slimības straujā izplatība cūkkopjiem brīvajās teritorijās liek strādāt teju aizturētas elpas režīmā.
"Mēs piesargājamies no jebkuras potenciālās saskarsmes ar riska zonu pārstāvjiem, un kā viens no lielākajiem riskiem ir dzīvnieku līķu savākšanas transports. Viņi sniedz pakalpojumu, bet transports brauc pa visiem koplietošanas ceļiem dažādās vietās, un mēs nezinām, kur tas braucis iepriekš. Jā, mēs to nelaižam sētā, bet gar saimniecību tas nobrauc.
Mēs visu laiku diemžēl esam stresā, jo visbiežāk tieši cilvēcīgais faktors rada problēmas.
Tas var būt kāds darbinieks, neveiksmīga transporta kustības organizēšana vai pats saimnieks pieļauj kādu kļūdu biodrošībā," saka cūkaudzētājs.
Ierobežojumi skar daudzus
Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece lēš, ka
patlaban no Āfrikas cūku mēra skarto zonu gaļas un dzīvu cūku pārvadājumu ierobežojumiem zaudējumus cieš trešdaļa Latvijas cūkaudzētāju saimniecību.
Lejniece gan prognozē, ka līdz ar nākamo vasaru slimība izplatīsies visā Latvijā: "Šobrīd jau skartajās zonās ir ap 103 800 dzīvnieku, un tā ir trešdaļa, jo kopumā mums Latvijā saimniecībās ir ap 305 500 cūku. Protams mēs priecājamies arī par katru atlikušo dienu, kad kādas saimniecības vēl atrodas no ierobežojumiem brīvā teritorijā – Dienvidkurzemē, daļā Ziemeļkurzemes un mazliet Zemgalē."
Patlaban saunās ar Eiropas Komisiju Latvija cenšas panākt vienošanos par cūkaudzētājus ierobežojošā zonējuma maiņu.
Proti, atcelt trešo zonu cūkaudzētājiem Latgalē Baltkrievijas pierobežā un Ziemeļvidzemē, kur pagājis jau gads kopš slimība konstatēta mājas cūkām. Trešajā zonā gan varētu palikt vēl teritorija ap Vārkavu un Gulbenes novads.
PVD prognozēja, ka sarunu rezultāts varētu būt novembra pirmajās nedēļās.
