Kopš šī slimība skārusi Latviju, no Dagdas novada aizliegts izvest gan dzīvas cūkas, gan gaļas produktus. Visas automašīnas uz ceļiem tiek pārbaudītas. Kūtīs aizliegts uzturēties nepiederošām personām un regulāri jālieto dezinfekcijas līdzekļi. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ik dienu apmeklē cūkaudzētājus, lai pārbaudīti, kā prasības tiek ievērotas.
PVD veterinārā inspektore Solvita Kravale atzīst, ka cūku audzētājiem attieksme pret karantīnu un drošības pasākumiem ir dažāda.
„Vieni grib uzzināt, kas tā ir par slimību, kā ar to cīnīties, kā aizsargāt savas novietnes. Citi tieši otrādi - netic, ka Latvijā ir izplatīts tāds Āfrikas cūku mēris, un domā, ka tas ir kaut kāds farss,” stāsta Kravale.
Piemājas saimniecības „Oši” saimniece Lidija ir no tiem cilvēkiem, kura līdz galam neapzinās šīs slimības postu un to, cik ātri cūkas var aplipināt viena otru un cik mežonīgos ātrumos mēris izplatījies Krievijā, Baltkrievijā un nonācis līdz Latvijai.
„Es neticu tam, ka pie mums [tā slimība] ir tik nopietna, kā viņu te reklamē. Nav jau tik bīstama. Ja katrs sevi sargā, tad jau nosargās,” apgalvo Lidija.
Viņas lielākās rūpes ir, ka karantīnas dēļ aizliegts pārdod jaunos sivēnus. Ziemā nebūšot ar ko tos pabarot. Arī dezinfekcijas līdzekļi, kas jālieto obligāti, pēc slimības uzliesmojuma kļuva divreiz dārgāki. Mēnesī tiem jātērē 40 eiro.
„Ja viņi noturēs mūs vēl divus gadus, cik mums jāizmet un no kā to naudu ņemt? Šogad mēs palikām parādos par graudu kulšanu, nebija ko samaksāt, jo netika pārdoti sivēni. Tā ir - viss avansā, avansā, bet par mums neviens nedomā,” sūdzas Lidija.
Tikmēr vietās, kur tiek saimniekots mūsdienīgāk, pret drošības pasākumiem ir saprotošāka attieksme, lai gan arī šeit cilvēkiem ir finansiālas problēmas. Nelielās fermiņas „Krasti” saimniece Viktorija uzskata, ka izvēles jau nav un tikai muļķi nebaidās no Āfrikas cūku mēra.
„Vienīgais veids, kā sevi pasargāt no Āfrikas cūku mēra, ir biodrošības pasākumu ievērošana. Tas ir grūti, tas ir dārgi, ir nepieciešama disciplīna – kūtī ejot iekšā, ir jāpārģērbjas, laicīgi jārūpējas par dezinfekcijas līdzekļiem. Bet to visu var izdarīt, tas ir reāli,” uzskata Viktorija.
Taču šo ziemu liela daļa Dagdas cūku var arī nepārdzīvot, jo saimniekiem nebūs naudas, lai tās pabarotu.
Jau vēstīts, ka Āfrikas cūku mēris laboratoriski apstiprināts 100 mežacūkām un 72 mājas cūkām, iznīcinātas 564 mājas cūkas.
PVD atkārtoti aicina cūku turētājus stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, tādējādi pasargājot savus dzīvniekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazinot infekcijas slimību tālāku izplatīšanos.
Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām netālu no Baltkrievijas robežas. Visās Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās cūkas iznīcinās saimniecībās, kuras nepilda biodrošības prasības. Cietušās saimniecības saņems kompensācijas. Plānots arī, ka no slimības skartajām zonām drīzumā drīkstēs izvest veselu dzīvnieku cūkgaļu, ievērojot vairākus nosacījumus. Šo gaļu varēs tirgot tikai Latvijas teritorijā.
