Salīdzinājumā ar martu cūkgaļas cena maijā sarukusi par 19,8%, un 100 kilogrami maksājuši aptuveni 150 eiro, liecina Zemkopības ministrijas dati. Turklāt nozares pārstāvji norāda, ka kritums turpinās arī vasaras mēnešos.
“Jūnijs vēl bija plus/mīnus normāls, bet jūlija sākumā saimniecības mani jau informēja, ka ir kautuves, kas saka, ka vairāk par 90 eiro par 100 kilogramiem vairs nevar maksāt,” pastāstīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejnice.
Lejniece vērtēja, ka cenu krituma iemesls pamatā ir Covid-19 krīzes radītā situācija cūkgaļas tirgū. Decembrī cūkgaļas vidējā cena Latvijā gan bijusi rekordaugsta – aptuveni 210 eiro par 100 kilogramiem. Savukārt šobrīd Eiropas Savienības iekšējais tirgus ir neaktīvs, jo viesmīlības un ēdināšanas nozare nav kupli apmeklēta un radusies saražotās cūkgaļas pārprodukcija.
“Kautuves vecajās dalībvalstīs ir ļoti lielas, tās nedēļas laikā nokauj to, ko mēs gada laikā saražojam. Taču šīs lielās kautuves daudzviet ir slēgtas, jo darbinieki slimo ar Covid-19. Līdz ar to vienā otrā dalībvalstī kautuvju kapacitāte šajā laikā kritusies par 40%. Tas nozīmē to, ka cūkas pāraug saimniecībās, jo tās nevar realizēt. Kautuves strādā ar tādu jaudu, kā var, un tiek spiesta cena lejā, bet
zemnieki ir gatavi atdot par jebkuru cenu, lai nebūtu papildu izdevumi, cūkas barojot, un lai rezultātā cūkas nepāraugtu,” skaidroja Lejniece.
Latvijā gan visas kautuves patlaban strādā. Taču arī vietējie gaļas pārstrādes uzņēmumi asociācijai norādījušas uz neziņu, jo pieprasījuma nav arī Latvijā un noliktavās uzkrājas gaļa. To apstiprina gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.
Taču, lai arī ir liels uzkrājums, kautuves līgumi ar cūku audzētājiem pagaidām netiek lauzti. “Krājumi tik tiešām visiem ir lieli, jo kādreiz liels apjoms gāja uz Eiropu, bet
tagad tirgus ir apstājies, un mēs iztiekam tikai ar vietējo tirgu.
Viss ir sagriezies kājām gaisā, ka īsti nesaprotam, kas būs nākamnedēļ, kādas būs cenas. Mēs strādājam ar lielajiem tīkliem, kur savukārt ir jāprognozē tās cenas un jādod piedāvājums. Ir arī kaut kādas sezonalitātes preces, kas ir krājumos. Tagad ir grila sezona, bet laiks nav tik labvēlīgs un tā grila sezona arī ir tāda patukša. Varbūt to arī tūristu trūkums ietekmē, tāpat mazāks pieprasījums no tiem, kas apkalpo banketus, un nenotiek lielie vasaras festivāli, kas arī veidoja lielu patēriņu,” skaidroja Jansone.
Situāciju sarežģī arī tas, ka Āfrikas cūku mēra skartās valstis nevar eksportēt saražoto gaļu uz Ķīnas tirgu. Latvijā šogad pirmais un pagaidām vienīgais Āfrikas cūku mēra gadījums mājas cūkām atklāts pagājušajā nedēļā cūku novietnē Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
“Tur bija 30 cūkas, un saslima vienā aizgaldā vienlaicīgi vairākas cūkas, tā kā tur kaut kas inficēts ir apēsts. Pati piemājas saimniecība ir ļoti kārtīga, bet kaut kādā brīdī ir zudusi uzmanība, jo tas viss sakrīt ar laiku, kad tur vests siens govīm no lauka. Un lai arī tas viss it kā ir atsevišķi, tomēr šādās vietās nevar izvairīties no tā, ka no citām saimniecības teritorijām vai lauku ceļiem, pa kuriem brauc tehnika, tā ar biezajiem riepu protektoriem var atvest infekciju arī uz pagalmu. Dienvidkurzemē mežacūkām vīruss cirkulē augstā līmenī, tas ir bīstamākais Āfrikas cūku mēra reģions šobrīd,” pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Kristīne Lamberga.
Ap saimniecību patlaban noteikta 3 kilometru aizsardzības zona un 10 kilometru uzraudzības zona. Šajā teritorijā kopumā reģistrētas 15 piemājas cūku novietnes, savukārt lielās cūku audzēšanas saimniecības vai kautuves minētajās zonās neatrodas.
