Lai rastu kompensācijas mehānismu Āfrikas cūku mēra skartajām zonām, Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Aļģis Baravikas š ierosināja tikties Eiropas lauksaimnieku organizāciju “Copa – Cogeca” un Eiropas Komisijas pārstāvjus no lauksaimniecības darba grupām. Sarunā piedalījās arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece, un tikšanos vadīja biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre.
Pēc sarunas Eiropas Komisijas pārstāvji vēlreiz atsūtīja pasākumu plānu, kas būtu jārealizē šādos gadījumos. Neviens no tiem gan nesniedzot reālu risinājumu cūkaudzētājiem bīstamās slimības skartajās teritorijās, informēja “Zemnieku saeima”.
„Sanāksmē mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Eiropas Savienība nav vienota, jo ir lielās un mazās valstis. Āfrikas cūku mēra situācija parāda Eiropas Savienības nepilnības. Diemžēl esošie instrumenti ir nepietiekami, lai adekvāti reaģētu uz krīzes situācijām. Jā, pastāv krīzes fonds, bet tas netiek iedarbināts situācijās, kad problēmas skar mazās valstis vai nelielus lauksaimniecības sektorus,” pauda Dzelzkalēja – Burmistre.
Viņa skaidro, ka Latvija pašlaik ir buferis starp Eiropu un Austrumu kaimiņiem, no kurienes izplatās Āfrikas cūku mēris, taču reālu palīdzību ražotāji saņemt nevar. Viņa arī norāda cūkgaļas pārprodukciju Eiropā: “Un klusībā ražotāji priecājas, ka kādā valstī ražošana samazinās.”
Komisijas pārstāvju atbilde, ka nav tādu instrumentu, kas ļautu izmaksāt atbalstu šādos gadījumos, organizācijas neapmierināja un to arī sanāksmē akcentējām.
“Galvenā problēma, ka III ĀCM zonā esošajiem cūkkopības uzņēmumiem nemaksā tirgus cenu par realizēto produkciju, bet 10 - 30% zemāku, vai atsakās pirkt vispār. Šobrīd, kad cūkgaļas cena visā Eiropas Savienībā ir zema, tad Āfrikas cūku mēra zonā esošās cūkkopības komercfermas nonākušas bezizejas situācijā. Pārtraukt savu darbību nozarē nevar, jo saņemti ES fondu līdzekļi cūku labturības prasību ieviešanai un fermas modernizācijai, tātad tās ir saistības uz pieciem gadiem, arī saistības pret bankām,” norāda „Latvijas Cūku audzētāju asociācijas” direktore Dzintra Lejniece.
Situāciju mazliet iezīmēja arī cūku audzētāju saimniecības “Kunturi” ražošanas vadītāja Santa Praimane. Saimniecība atrodas Rūjienas novadā Āfrikas cūku mēra trešajā zonā. Cūkaudzētāja atzina, ka bez kompensācijām saimniecībai šobrīd nav reāla ekonomiska pamatojuma pastāvēšanai.
“Mēs esam visai teritorijai uzcēluši apkārt žogu, ierīkojuši dezobedri. Tie ir ieguldījumi apmēram 90 tūkstoši. Mēnesī nokaujam 600- 700 dzīvniekus. Mēs tos visus realizējam savā kautuvē un kā pārstrādei vispār nepārdodam. Un tos jau neņem pretī no trešās zonas, jo kāpēc pārstrādātājam ievērot papildu drošības prasības, maksāt ekspertam un darīt liekas darbības, ja viņš var nopirkt pa normālu cenu bez trešās zonas,” saka Praimane.
Neskatoties uz Eiropas Komisijas pārstāvju noraidījumu, arī nevalstiskās organizācijas turpināšot darbu, lai pie Āfrikas cūku mēra skarto teritoriju cūkaudzētājiem nonāktu finansiāls atbalsts.
