Par uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāju
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija -11,7. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 5,6 procentpunktiem.
"Konfidences rādītāji jau otro mēnesi ir negatīvi un turpina samazināties gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā," skaidroja CSP, norādot, ka zemākie rādītāji ir degvielas mazumtirdzniecībā un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā.
Degvielas mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītājs (-41,4) noslīdējis zem 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemākās vērtības (-39,5).
CSP atzīmēja: jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu savas atbildes bija snieguši jau mēneša sākumā, kad pašreizējie stingrie mazumtirdzniecības ierobežojumi vēl nebija spēkā.
Decembrī, salīdzinot ar oktobri, divas reizes pieaudzis to mazumtirgotāju skaits, kas norāda, ka viņu saimniecisko darbību ierobežo Covid-19 ietekme. Šo faktoru atzīmējuši 48% respondentu. Otrs būtiskākais ierobežojošais faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (33%), bet tam seko nepietiekams pieprasījums (26%). Decembrī mazumtirdzniecības nozarē būtiski samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 19%.
Pakalpojumu sektorā 2020. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem noskaņojuma bija -20. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 3,4 procentpunktiem.
Īpaši zemi noskaņojuma rādītāji, kas turpina samazināties, ir ēdināšanā (-83,7), izmitināšanā (-82,8), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-84,7).
Pozitīvas noskaņojuma vērtības decembrī saglabājušās datorprogrammēšanā (0,3) un informācijas pakalpojumos (5,4).
Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (29,6). Šajā nozarē noskaņojums ir sasniedzis 2020. gada augstāko vērtību, ko ir ietekmējusi gan decembrim raksturīgā sezonalitāte, gan pieprasījuma pieaugums saistībā ar Covid-19.
35% pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 42% respondentu norādījuši, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada maija. Kā būtisks ierobežojošs faktors pakalpojumu sektorā bijis arī nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 26% aptaujāto uzņēmēju, un šis rādītājs decembrī ir sasniedzis 2020. gada zemāko vērtību.
Noskaņojuma rādītājs būvniecībā 2020. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 2,3 procentpunktiem, samazinoties līdz -22,5. To ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Noskaņojuma rādītājs samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās ēku būvniecībā.
Salīdzinot ar novembri, decembrī pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (33% apsekoto būvniecības uzņēmumu) un laika apstākļu ietekmi (26% apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi decembrī norādījuši 13% respondentu, šim rādītājam sasniedzot 2020. gada jūnija vērtību.
Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (9% apsekoto būvniecības uzņēmumu).
Par 3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjuta nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības, bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 8 procentpunktiem un 1 procentpunktu). 26% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos mēnešos.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs decembrī bija -6,2 (par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā novembrī), un to ietekmēja negatīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējās saimnieciskās darbības novērtējuma kritums).
Vislielākais noskaņojuma rādītāja samazinājums, salīdzinot novembri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā:
- elektrisko iekārtu ražošanā,
- papīra un papīra izstrādājumu ražošanā,
- apģērbu ražošanā,
- dzērienu ražošanā,
- tekstilizstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.
Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem mēnešiem, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.
Salīdzinot ar oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanu ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (12%), bet par 4 procentpunktiem samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (31% respondentu).
Arvien vairāk respondentu (16%) decembrī norādījuši Covid-19 ietekmi, un šis rādītājs ir līdzīgs kā 2020. gada maijā un jūnijā.
37% apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.
2020. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,1, kas ir par 2,3 punktiem mazāk nekā novembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes, skaidroja CSP.
