CSP: Par piektdaļu audzis brīvo darbvietu skaits, vairāk arī aizņemto darbvietu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijā šogad jūnija beigās bija 3,9 tūkstoši brīvu darbavietu, kas ir par 0,7 tūkstošiem jeb 21,4% vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Jūnija beigās privātajā sektorā bija par 19,4 tūkstošiem jeb 3,5% vairāk aizņemto darbvietu nekā pirms gada, sasniedzot 575,4 tūkstošus, bet sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 4,5 tūkstošiem jeb 1,6%, palielinoties līdz 288,7 tūkstošiem.

Aizņemto darbvietu skaits visstraujāk palielinājās būvniecības nozarē – par 6,9% (pieaugums par 3900), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 6,7% (1500), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 6,7% (1400).

Savukārt brīvo darbvietu skaits 2013.gada pirmā pusgada beigās, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ir audzis par 700 darbvietām jeb 21,4%, sasniedzot 3,9 tūkstošus, no tiem 2,4 tūkstoši sabiedriskajā sektorā un 1,6 tūkstoši privātajā sektorā.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā ir palielinājies no 0,4% pērnā gada jūnija beigās līdz 0,5% šā gada jūnija beigās. Sabiedriskajā sektorā tas pieaudzis no 0,6% līdz 0,8%, bet privātajā sektorā ir palicis nemainīgs – 0,3%.

Kā atzīmē sociologs Arnis Kaktiņš, šī ir laba ziņa, jo liecina par to, ka Latvija pamazām no krīzes atkopjas. Taču, ņemot arī vērā augsto bezdarba līmeni valstī, brīvām darba vietām nevajadzētu būt.

„Pieprasījums pēc darbarokām vistiešākā veidā ir saistīts ar ekonomisko aktivitāti. Parasti, kad uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti, viņi pozitīvi skatās nākotnē, redz perspektīvas, tad viņi pieņem darbā jaunus cilvēkus. Kas varbūt ir interesanti, lai gan nav jauns fenomens, arī pirms trīs gadiem, kad runājām par izteiktu krīzi, publiskajā telpā parādījās tādas lietas, ka no vienas puses bija milzīgs bezdarba līmenis, bet no otras puses bija virkne uzņēmēju, kuri nespēja atrast piemērotus darbiniekus. Iemesli tam bija divi: nebija cilvēku, kam būtu attiecīgās prasmes, spēja, kvalifikācijas, un nespēja vienoties par darba algas apmēru,” skaidroja sociologs.

„Domāju, ka šis konteksts Latvijā turpina pastāvēt – no vienas puses, arī statistika apliecina, ka bezdarba procents ir ļoti liels, bet no otras puses, mēs redzam, ka pieaug neaizpildīto vakanču skaits,” norādīja Kaktiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti