CSP: Nodarbinātības līmeņa kritums 1. ceturksnī – lielākais 10 gadu laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijā 2020. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem, kas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada, bet nodarbināto skaits saruka par 11 tūkstošiem.  Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku nekā iepriekšējā ceturksnī. 

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2019. gada 4. ceturksnī ES – 60,2%), 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,1%, bet Lietuvā – 65,8%, atzīmēja CSP.

2020. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,2%, kas ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 53,3 tūkstoši jauniešu.

1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,3 stundas, kas ir par 0,4 stundām mazāk, nekā šajā periodā gadu iepriekš un par 0,5 stundām mazāk, nekā 2019. gada 4. ceturksnī.

2020. gada 1. ceturksnī pieauga nepilna darbalaika īpatsvars – 12% jeb 108,0 tūkstoši nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 27,9 tūkstošiem jeb 34,8% vairāk nekā pirms gada un par 22,4 tūkstošiem jeb 26,2% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Gandrīz ceturtā daļa (24,2%) nodarbināto norādīja, ka nepilnu darbalaiku strādāja ekonomisku iemeslu dēļ. 2019. gada 1. ceturksnī šo iemeslu norādīja 19,2% nodarbināto.

Neto algu līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 25,4% strādājošo

Gada laikā par 2,5 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (1. ceturksnī – 28,9%), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,9 procentpunktiem (1. ceturksnī – 6,3%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā samazinājās par 1,1 procentpunktu (1. ceturksnī – 33,7%). Līdz 25,4% (kritums par 3,6 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 117,1 tūkstotis jeb 14,9% darbinieku, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gada 1. ceturksnī.

Atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem, kad visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars bija vērojams Latgalē, 2020. gada 1. ceturksnī tas bija Vidzemē, kur 22,9% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Latgalē bija nedaudz zemāks īpatsvars – 22,4%.

2020. gada 1. ceturksnī 3,3% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,4% darba samaksas lielumu nenorādīja

2020. gada 1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ekonomists: Nodarbinātības kritums vairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka nodarbinātības kritums visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem - visaktīvāko vecuma grupu, kamēr senioru nodarbinātības līmenis ceturkšņa un gada laikā ir pat pieaudzis.

"Viena no spilgtākajām tuvojošos nepatikšanu pazīmēm darbaspēka apsekojuma datos ir nepilnu darbalaiku strādājošo īpatsvara krasais pieaugums ceturkšņa laikā no 9,4% līdz 12%.

Pirms diviem gadiem tas bija tikai 7,9%. Nav redzama nozīmīga ietekme uz algas lielumu, gada laikā ir strauji audzis lielas (virs 1400 eiro neto), bet samazinājies mazas algas (līdz 450 eiro) saņemošo īpatsvars, pretējās pārmaiņas ceturkšņa griezumā ir sezonālas. Ilgstošo bezdarbnieku skaits vēl nav pieaudzis, taču tas neizbēgami notiks," lēsa ekonomists.

Pēc viņa teiktā,

Covid-19 vīrusa pandēmijas ietekme uz darba tirgu 1. ceturksnī ir redzama, bet nav dramatiska. Vairākas nozares un to uzņēmumi jau jūt uzlabojumus salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju marta beigās un aprīļa sākumā.

Taču datos, kas raksturo ekonomiku un darba tirgu kopumā un kas pieejami pēc ilgāka laika, vēl ir redzama tikai krīzes tuvošanās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti