Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk nekā divas reizes.
Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010. gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8%.
Šajā periodā par 8 % palielinājās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Pēdējos četros gados šī platība palielinājusies tikai par 38,3 tūkstošiem ha jeb 2 %, saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4%.
2020. gadā lauku saimniecībās apsaimniekoja 1,21 miljonu hektāru īpašumā esošas platības jeb 61,7% no kopējās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes, pārējās apsaimniekotās platības bija nomātas no citiem lauksaimniekiem.
Kopš 2001.gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc ekonomiskā lieluma – standarta izlaides. 2020. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 16,7 hektāriem jeb 2,4 reizes vairāk nekā 2001. gadā un par 7 hektāriem vairāk nekā 2010. gadā.
Pēdējo 10 gadu laikā mainījies saimniecību sadalījums pēc ekonomiskā lieluma grupām.
2020. gadā mazās saimniecības bija 85,2% no saimniecību kopējā skaita, kas ir par 6,3 procentu punktiem mazāk nekā 2010. gadā.
Mazajās saimniecībās apsaimniekoja tikai 22,7% no kopējās lauksaimniecības zemes platības, kas ir par 20,4 procentu punktiem mazāk nekā 2010. gadā. Savukārt vairāk nekā pusi (51%) no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības 2020. gadā apsaimniekoja lielajās saimniecībās, kas ir par 18,7 procentu punktiem vairāk nekā pirms 10 gadiem.
Lielajās lauku saimniecībās apsaimniekoja 870,7 tūkstošus hektāru jeb 68,2% sējumu platības un 91,8 tūkstošus hektāru jeb 16,3% izmantoto pļavu un ganību platību. Šajās saimniecībās tika turēts vislielākais lauksaimniecības dzīvnieku skaits – 205,2 tūkstoši jeb 49,5% liellopi, 85,7 tūkstoši jeb 61,5% slaucamās govis, 308,3 tūkstoši jeb 94,3% cūkas, 5,5 milj. jeb 94,2 % mājputni un gandrīz visi broileri – 99,3 % jeb 2,4 milj.
Mazajās saimniecībās 246,3 tūkstoši hektāru jeb 60,8% dabīgo pļavu un ganību platībās tika turētas 57,6 tūkstoši jeb 47,6 % aitas un 8,1 tūkstotis jeb 61,9% kazas, kā arī 48,1% trušu un 48,5% bišu saimju.
Lauksaimniecībā nodarbinātie
Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi, kurus vada paši īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi.
2020. gadā 92,7 % lauku saimniecību vadīja paši saimniecību īpašnieki un 4,1 % – cits īpašnieka ģimenes loceklis. 133,8 tūkst. jeb 86,1 % no pastāvīgi nodarbinātajiem bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.
Lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums 2020. gadā bija 57,3 gadi un 2010. gadā – 55,7 gadi. Izmaiņas vadītāju vecuma struktūrā liecina, ka kopš 2001. gada palielinājies 45–64 gadus vecu vadītāju īpatsvars par 10,8 procentu punktiem. Gados jaunu vadītāju īpatsvars samazinājies par 15 procentu punktiem.
Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās izglītības līmenis pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis. 2020. gadā 50,5 % lauku saimniecības vadītājiem bija lauksaimnieciskā izglītība, kas ir par 20,5 procentu punktiem vairāk nekā 2001. gadā. Lauku saimniecību vadītāji regulāri papildina savas zināšanas nozarē, piedaloties papildu apmācībās. 2020. gadā apmācībās piedalījušies 9,2 % saimniecību vadītāji. 16,5 % lauku saimniecību vadītājiem bija cita augstākā izglītība.
2001. gadā 50,3 % no kopējā nodarbināto skaita bija sievietes, bet vēlākos gados lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu īpatsvars samazinājās. 2020. gadā 60,4 % no kopējā nodarbināto skaita bija vīrieši. 46,1 % no pastāvīgi nodarbinātajiem ģimenes locekļiem bija sievietes.
2020. gadā 36,7% lauksaimniecībā nodarbinātie bija algoti darbinieki,
galvenokārt – saimniecību vadītāji, ar saimniecības īpašnieka ģimeni nesaistīti pastāvīgi nodarbinātie, kā arī uz laiku nodarbinātie.
Bioloģiskā lauksaimniecība 2020. gadā
2020. gadā Latvijā bija 4 tūkstoši lauku saimniecību, kas pielietoja bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas metodes un apsaimniekoja 285,5 tūkstošus hektāru jeb 14,5 % kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. 259,9 tūkstoši hektāru jeb 91% platības bija pilnībā sertificētas un 25,6 tūkstoši hektāru jeb 9% bija pārejas periodā.
Salīdzinot ar 2010. gadu, bioloģisko lauku saimniecību skaits palielinājies par 11,1 %, un apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības palielinājās 2 reizes. 2010. gadā 3,6 tūkstoši bioloģiskās lauku saimniecībās apsaimniekoja 142,5 tūkstošus hektāru jeb 7,3 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Visvairāk bioloģiski apsaimnieko lauksaimniecības zemes platību ir Latgales un Vidzemes reģionā. Jaunpiebalgas novadā bioloģiski apsaimniekoja 49,8 % un Lubānas novadā 34,1 % no lauksaimniecības zemes.
