Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012.gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013.gadā – 243 eiro. Sociālie transferti pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 līdz 93 eiro).
Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties.
Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010.gadā līdz 26,2% 2013.gadā.
Līdz ar pieaugošo aktivitāti darba tirgū 2013.gadā mājsaimniecību ienākumu daļa, kura tika gūta no algota darba, pieauga no 63,7% 2010.gadā līdz 68,8% 2013.gadā.
Tomēr pirmskrīzes līmenis, kad ienākumi no algotā darba veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.
2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, samērā vienmērīgs ienākumu pieaugums bija visās mājsaimniecībās.
Visstraujākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās mājsaimniecībās (par 11,6%) un turīgākajās mājsaimniecībās (par 11,2%).
Lai arī 2013.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir sasnieguši 2008 gada līmenī, tomēr jāatzīmē, ka aizpērn ienākumi starp Latvijas mājsaimniecībām ir sadalīti vienmērīgāk, nekā pirms krīzes. Par to liecina ievērojami zemāki ienākumu nevienlīdzības indeksu – Džini koeficienta un kvintiļu attiecību indeksa (S80/S20). Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gadu ir novērojams neliels indikatoru pieaugums.
