Pēc globālās ekonomikas sarukuma aizvadītajā gadā par vairāk nekā 4% šogad atkal gaidāma izaugsme. Taču prognozes ir neskaidras, atkarīgas no vairākiem faktoriem, šonedēļ brīdināja Pasaules Banka. Tā prognozē, ka šogad pasaules ekonomika augs par 4%, taču situācija vēl var pasliktināsies, ja koronavīruss nerims izplatīties vai aizkavēsies vakcinēšanas plāni.
Bet, gatavojoties laikam pēc Covid izraisītās krīzes, kā tā ilgtermiņā mainīs globālo ekonomikas kartību?
"Lielos vilcienos turpināsies līdzšinējais, ja tā var teikt, Rietumu noriets. Ne tādā ziņā, ka varbūt mēs kaut kur grimsim vai virzīsimies atpakaļ, bet pieteiksies arvien spēcīgāki konkurenti, ko mēs īpaši izteikti redzam Āzijā," vērtēja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Kaut pandēmija skārusi praktiski visas pasaules valstis, Ķīna spējusi salīdzinoši sekmīgāk iegrožot koronavīrusu.
Tas savukārt nozīmē, ka ekonomiskās izaugsmes impulss pārbīdījies par labu Āzijai un par sliktu rietumvalstīm, kam klājies daudz grūtāk, pērnā gada nogales ziņojumā secina Londonā bāzētais Ekonomikas un uzņēmējdarbības pētniecības centrs (CEBR).
Rezultātā tagad sagaidāms, ka Ķīna apsteigs Savienotās Valstis un kļūs par pasaules lielāko ekonomiku jau 2028. gadā – tas ir, piecus gadu ātrāk, nekā teikts pētniecības centra iepriekšējās prognozēs.
Atšķirībā no citām pasaules lielajām ekonomikām Ķīnai pērn izdevies izvairīties no recesijas un dati liecina – pat uzrādīta 2% izaugsme, kas ir salīdzinoši labs izejas punkts.
Ķīnas īpatsvars globālajā ekonomikā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis no 3,5% līdz gandrīz 18%. Eksperti norādīja – Ķīnas ekonomikas straujā izaugsme pēdējās desmitgadēs nav pārsteigums, bet Covid-19 krīze un tas, kā dažādi pasaules reģioni spējuši ar to tikt galā, tikai devis papildu grūdienu šim vektoram. Taču, arvien attīstoties, mainās arī Ķīnas ekonomikas struktūra, kas nozīmē jaunas problēmas.
Maz kurš šaubās, ka Ķīna kļūs par pasaules lielāko ekonomiku – jautājums, kur ir griesti?
"Zināmā mērā parādās jautājums, kurā mirklī Ķīna izsmels straujās izaugsmes potenciālu. Lai gan tas joprojām tur ir, bet jau redzam, ka ik pa laikam nesabalansētības riski norāda uz to, ka kādā brīdī nākotnē arī Ķīna sāks saskarties ar zināmām brieduma izaugsmes problēmām. Kad valsts nebūs spējīga nepārtraukti stimulēt, kad parādu problēma zināmus procesus var apstādināt vai pat pagriezt atpakaļgaitā," sacīja Gašpuitis.
Pekina to apzinās, un jau ilgāku laiku domā par savas ekonomiskās politikas pārvērtēšanu un restrukturizēšanu.
