Uz jautājumu par to, cik ilgi pasaulei vajadzēs turpināt Covid-19 vakcinācijas kampaņas, atbildēt pašlaik ir ļoti grūti. Jau tagad vismaz atsevišķām riska grupām trešā vakcīnu deva tiek ieteikta, bet Izraēla ar trešo devu jau sapotējusi pusotru miljonu cilvēku. “Pfizer” un tā partneris “BioNTech” jau jūlija sākumā paziņoja, ka lūgs ASV regulatoriem ārkārtas atļauju izplatīt vakcīnas trešo devu, un augustā šāda atļauja arī tika dota. Uzņēmumi arī izstrādā atjauninātu vakcīnu, lai cīnītos pret Covid-19 delta paveidu.
Tas licis investoriem berzēt rokas, jo, vienkārši sakot, vakcīnu ražotājiem darbs joprojām būs un gana daudz.
Akcionāriem tās ir labas ziņas, jo nepieciešamība pēc lielāka vakcīnu apjoma pārvēršas arī lielākos ieņēmumos, un vērojams vakcīnu ražotāju akciju cenu kāpums. Iemesli šim kāpumam meklējami ne tikai saistībā ar trešo devu ražošanu, bet arī ASV veselības amatpersonu sacītajā, ka ražošanas apjomi palielināsies, lai palīdzētu citām valstīm, izplatot uz tām vakcīnas.
Nepieciešamību pēc vakcīnām palīdz apmierināt gan iepriekš pieminētais “Pfizer”, gan “Moderna”. Investori savukārt piešķir lielāku vērtību vakcīnu ražotāju akcijām, jo palielināsies izredzes uz lielāku pārdošanas apjomu tuvākajā laikā.
„Ziniet, mēs par atkārtotu vakcināciju runājam jau teju gadu. Ja runājam par gripu, tad šo poti cilvēks iegūst reizi gadā. Ir daudz vīrusu, pret kuriem nepieciešama pastāvīga vakcinēšanās. Virzoties uz priekšu ar šīm papildus potēm, es domāju, ka šī atkārtotā vakcinācija ir ļoti svarīga „Pfizer”, „Modernai” un arī “BioNTech” un tā būs daļa no iemesla tam, kādēļ šīm kompānijām būs piešķirta, kā es to saucu -„trūkuma vērtība”. Jo es domāju, ka pāris gadus vēl neviena cita kompānija nespēs piedāvāt MRNA papildus devu, kā viņi to spēj,” telekanālam CNBC par atkārtotās vakcinācijas ietekmi uz akciju cenām stāstīja Volstrītas analītiķis Hartadža Singhs.
“Pfizer” akciju cena Ņujorkas fondu biržā vēl nesen sasniedza 20 gados augstāko līmeni, pārsniedzot 51 ASV dolāru. Kopš jūlija vidus straujāku kāpumu piedzīvo arī “Moderna” akciju cena, kas iepriekš sasniedza teju 500 ASV dolāru par akciju un lielākā laika periodā piedzīvojusi milzīgu kāpumu. Kopš jūlija vidus arī “BioNTech” akciju cena ir pieaugusi, pirms pāris nedēļām sasniedzot teju 450 ASV dolārus par akciju. Tikmēr mazāks, bet tomēr kāpums šomēnes novērojams arī “Novavax” akciju cenai, pārsniedzot 250 ASV dolārus, bet “Johnson&Johnson” kāpums Ņujorkas fondu biržā sasniedzis teju 180 ASV dolārus. “AstraZeneca” akciju cenu kāpums Londonas fondu biržā līdz jūlija vidum bijis stabils un lēns, pēdējā laikā piedzīvojot nelielu kritumu. Nav noslēpums, ka tieši šim vakcīnu ražotājam gājis grūtāk, vairākām valstīm bažījoties par vakcīnas blaknēm. Tomēr kopējie “AstraZeneca” ieņēmumi otrajā ceturksnī palielinājušies par 31%, un uzņēmuma izstrādatā vakcīna pret COVID-19 palielināja ieņēmumus par 894 miljoniem ASV dolāru.
Tikmēr organizācijas “High Pay Centre” apkopotie dati liecina, ka “AstraZeneca” izpilddirektors Paskāls Sorio ierindojies atalgotāko Lielbritānijas uzņēmumu vadītāju saraksta augšgalā. Tas noticis laikā, kad Lielbritānijas lielākie uzņēmumi pērn pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ bija spiesti samazināt savu vadītāju atalgojumu. Lielbritānijas lielāko akciju biržā kotēto uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pērn samazinājās par 17%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Taču Sorio pagājušajā gadā spēja nopelnīt vairāk nekā 18 miljonus eiro jeb par pusi vairāk nekā viņa tuvākais sekotājs - kredītreitingu grupas “Experian” vadītājs Braiens Kasins.
Lai gan „Novavax” „AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” akciju cenu ziņā veicies sliktāk nekā citiem ražotājiem, ir analītiķi, kas uzskata, ka tādēļ vien tie nebūt nav norakstāmi un jau nākamgad vai arī ātrāk šo uzņēmumu jaudas un izaugsme varētu būt visai laba, tikmēr pašlaik priekšgalā esošo vakcīnu ražotāju akciju cena varētu kristies.
