Panorāma

Ugunsdzēsējiem – smaga avārija

Panorāma

Panorāma

Francija un Vācija vienojas par 500 miljardu eiro fondu

Covid-19 seku mazināšanai pārdala gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu naudas

Valdība sēdē otrdien, 19. maijā, apstiprināja finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) vadītās darba grupas uzdevumā izstrādātos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārdalei, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc valdības sēdes sacīja, ka līdzekļi novirzīti no ES fondu programmām, kur projekti nav sākti un arī netiks īstenoti.

Covid-19 seku mazināšanai pārdala gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu naudasLinda Zalāne
    Kopumā darba grupā vērtēti ES fondu līdzekļi 600 miljonu eiro apmērā, piebilda finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka no tiem citiem mērķiem nolemts novirzīt teju 500 miljonus eiro. Ministrs solīja publiskot sarakstu ar projektiem, kam atņemta ES fondu nauda. 

     

    Priekšlikumi paredz gandrīz 500 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020. gada otrajā pusē un 2021.gadā.

    Satiksmes ministrijas (SM) pārtraukto dzelzceļa projektu finansējums 100 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts veselības dienestu stiprināšanai (30 miljoni eiro).

    No tiem 27,4 miljonus plānots atvēlēt slimnīcu infrastruktūras attīstībai, tostarp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) 9. korpusa atjaunošanai un Rīgas Psiholoģijas un narkoloģijas centra (RPNC) Multifunkcionāla ambulatorā centra būvniecībai, liecina FM informatīvais ziņojums.

    Uzņēmējiem apgrozāmo un pamatlīdzekļu instrumentiem paredzēts novirzīt 35 miljonus eiro, nodarbinātības pasākumu atbalstam - 20 miljonus eiro un darbaspēka kvalifikācijas un pārorientācijas pasākumiem - 15 miljonus eiro.

    Savukārt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošais energoefektivitātes projektu finansējums aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts pašvaldību energoefektivitātes pasākumu projektiem, kas realizējami 2020. gadā.

    Tāpat atbalstīti priekšlikumi par finansējuma pārdalēm nozaru ministriju ietvaros. Papildu finansējums ekonomikas atveseļošanas pasākumiem plānots 17,8 miljonu eiro apmērā, aktīvās nodarbinātības pasākumiem un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai – 43 miljoni eiro, nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei, vispārējās izglītības infrastruktūrai un digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādei vai adaptācijai, starptautiskai sadarbība P&I – 10,7 miljoni eiro.

    Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā būs iespēja saņemt kopumā 27,5 miljonus eiro no ES fondiem. Visvairāk – 16,8 miljonus eiro – plānots novirzīt papildu atbalstam nodarbināto pārkvalifikācijai un kvalifikācijas pilnveidei krīzes skarto tautsaimniecības nozaru sekmīgākai attīstībai.

    Bioloģiski noārdāmo atkritumu pasākumiem, reģionālās jomas investīcijām, kā arī pārdalēm starp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektiem plānots novirzīt 37 miljonus eiro.

    Savukārt pasažieru vilcienu attīstības projektiem un citiem SM projektiem – 283 miljonus eiro.

    SM informēja, ka ministrija izstrādātie priekšlikumi alternatīviem projektiem transporta jomā 283 miljonu eiro apmērā paredz investīcijas ostu, dzelzceļa un platjoslu infrastruktūrā un videi draudzīgā sabiedriskajā transportā. Valdībā izskatītie priekšlikumi projektiem transporta jomā tiks finansēti no līdzekļiem, kas bija paredzēti pārtrauktajiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijai un Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstībai.

    FM skaidroja, ka primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā, kā arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Tāpat ieguldījumi novirzīti sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos.

    Priekšlikumi ES fondu pārdalei Covid-19 seku mazināšanai 29. aprīlī apstiprināti finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. Tie izstrādāti sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

    KONTEKSTS: 

    Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. 

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti