Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins stāstīja – par Covid-19 pirmā viļņa ietekmi uz veselības sistēmu liecina atlīdzību skaita samazināšanās veselības apdrošināšanā.
"Aprīlī, maijā bija raksturīgs, ka veselības aprūpes iestādes pakalpojumus nevarēja sniegt vai pakalpojumi bija ierobežoti, līdz ar to atlīdzībās veselības apdrošināšanā kritums maijā bija 49%, aprīlī 22%. Protams, ka tas vilnis, kas bija uz leju pavasarī, rudenī nāca uz augšu. Mēs redzam, ka augustā ir plus padsmit procenti, septembrī plus 24,25%.
Papildus tam – trūkst speciālisti, un pašreiz mēs redzam, ka veselības aprūpes pakalpojumiem ceļas cenas, īpaši ārpus Rīgas," teica Abāšins.
Kā apdrošinātāji iedzīvotājiem kompensēja neizmantoto veselības apdrošināšanu? Abāšins skaidroja, ka katra apdrošināšanas kompānija meklēja savu risinājumu.
Apdrošināšanas AS "BTA" Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Oskars Zvejnieks norādīja, ka apdrošinātāji strādā asas konkurences apstākļos, tāpēc katrs cenšas piedāvāt klientiem labākos risinājumus.
"Bija ārstniecības iestādes, kas nesniedza veselības pakalpojumus un šiem klientiem mēs apdrošināšanas periodu pagarinājām. Bija reģioni, pilsētas, kur šos pakalpojumus izmantoja tādā pašā līmenī kā līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai. Un šiem klientiem apdrošināšanas periodu nepagarinājām. Uzņēmumiem, kuri izvēlējušies sporta nodarbību apmaksu, sākot ar jūnija mēnesi, darbinieki varēja izmantot uzkrātās reizes un apmeklēt sporta iestādes biežāk, par kurām izmaksājām atlīdzības, atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Mēs kā apdrošinātāji neesam nopelnījuši vairāk, tieši otrādi – sākot ar jūniju, tieši veselības apdrošināšanā mēs izmaksājam daudz lielākas apdrošināšanas atlīdzības. Mēs esam izmaksājuši to pašu, kas tika ietaupīts laika periodā no marta līdz jūnijam. Līdz ar to gada griezumā izmaksāto atlīdzību apmērs būs iepriekšējo gadu līmenī," teica Zvejnieks.
Jauna lieta, kas parādījās Covid-19 pandēmijas laikā – apdrošinātāji tagad apmaksā arī attālinātas ārstu konsultācijas.
"Šobrīd ārstniecības iestādes ir daudz gatavākas no tehnoloģiju viedokļa ieviest attālināto konsultāciju sniegšanu. Mēs maksājām un maksāsim par attālinātām konsultācijām, ko klienti var saņemt attālināti tiešsaistes režīmā. Ārstniecības iestādes ir gājušas soli uz priekšu un izmanto mūsdienu tehnoloģijas, lai var sniegt pakalpojumus arī šādos apstākļos," sacīja Zvejnieks.
Veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem galvenokārt pērk valsts un pašvaldību iestādes, arī uzņēmumi.
Šobrīd jaunas polises netiek pirktas, turpinās iepriekš noslēgtie līgumi. LAA prezidents stāstīja, ka trīs apdrošinātāji piedāvā veselību apdrošināt arī individuāli.
"Piedāvājums un klientu skaits nav liels, tie ir 1200, 1300. Lielākā daļa no tiem, protams, ir sievietes, kuras par savu veselību domā vairāk nekā vīrieši. Tā kā privātā puse palēnām attīstās. 1300 uz visu Latviju nav daudz, bet pamazām šis skaitlis aug. No vienas puses, cilvēki vairāk domā, tāpēc ir pieaugums privātajā pusē. No otras puses, rēķinoties ar to, ka darba devēji ir, bija un būs lielākie šī apdrošināšanas veida pircēji - ja uzņēmumam ir grūti laiki, tad tas mēģinās visādos veidos taupīt, tai skaitā arī uz veselības apdrošināšanu. Tā kā, no vienas puses, ir intereses pieaugums, no otras – ekonomiskais spiediens, no trešās puses – cenu cēliens pakalpojumiem ārpus Rīgas. Tāds interesants, izaicinājumiem pilns laiks," atzina Abāšins.
Kopumā apdrošināšanas nozarē gada pirmajos deviņos mēnešos kritums bija 0,1%, kas vērtējams kā labs rezultāts. Nākotnē nozari, tai skaitā veselības apdrošināšanu, ietekmēs gan Covid-19 otrā uzliesmojuma ilgums, gan ekonomikas atkopšanās.
