Kā liecina FM valdībai sniegtā informācija, 2021. gadā no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalsta izmaksai piešķirti 320 miljoni eiro. Vidēji darba dienas laikā tiek izmaksāts atbalsts 5,5 miljoni eiro. Līdz ar to atbalsta izmaksai piešķirtais finansējums būs pietiekams aptuveni līdz 27. aprīlim.
Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu, nepieciešams papildu finansējums 126,5 miljonu apmērā, liecina FM minētie aprēķini. Arī šo finansējumu piešķir no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ar finansējumu plānots turpināt dīkstāves pabalstus, atbalstu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmai un atbalstu algu subsīdijai.
Valdības sēdē premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka “šī ir nauda, kas mums ir jāaizņemas starptautiskos tirgos”. Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) pauda, ka Latvija strauji tuvojas aizņemšanās robežai – 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Bažas ir par to – ja būs kādi saasinājumi rudenī, tad mēs nevaram prognozēt,” piebilda Reirs.
Arī Kariņš piebilda – ja uzņēmējiem jau atcelta daļa ierobežojumu, tad būs jādomā par to, cik ilgi vēl atbalstu sniegt.
“Jāsāk plānot un uzņēmumiem attiecīgi stāstīt un runāt, kādā veidā mēs iziesim no valsts atbalsta,” viņš sacīja, aicinot sociālos partnerus par to diskutēt.
KONTEKSTS:
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir budžeta programma, kurā atvēl naudu iepriekš nenoskārstām vajadzībām. Šogad valsts šādiem nolūkiem budžeta likumā ierakstīja nepilnus 27 miljonus eiro. Bet Covid-19 krīze darījusi savu – un ar to saistīto pasākumu finansēšanai nu jau atvēlēti vēl papildus 800 miljoni eiro. Vēl 123 miljoni rezervēti uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai.
Politiķi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmuši atvēlēt papildu 220 miljonus eiro, lai sildītu ekonomiku ar ceļu un ēku būvniecību. Šis koalīcijas politiķu lēmums ir daļa no vienošanās par 500 miljonu eiro sadali neparedzētiem gadījumiem, kur 182 miljoni tika ģimenēm ar bērniem, bet 100 miljoni – pensionāriem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzas 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
