Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz budžetu sasniegusi 4,7% no IKP

Kopējā Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniegusi 4,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Fiskālās disciplīnas padome (FDP), kas vienlaikus aicina valdību ņemt vērā vairākus fiskālos riskus, kas var veicināt valsts parāda pieaugumu.

FDP trešajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju secinājusi, ka viens no riskiem ir nelīdzsvarotā riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem - no otras puses, kas rada ievērojamu morālā kaitējuma risku. FDP ieskatā, uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam.

Vēl viens potenciāls risks valsts budžetam, FDP ieskatā, ir iespējams Covid-19 atkārtots uzliesmojums, kas prasīs papildu finanšu resursus un audzēs valsts parādu.

Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti.

"Padome atkārtoti uzsver, ka līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas Covid-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai.

Taču vēršam uzmanību uz to, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti," uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKP kritums visā Eiropā, arī Latvijā, 2020. gada 2. ceturksnī būs daudz lielāks nekā 1. ceturksnī. Tomēr jaunākie IKP dati liecina, ka IKP kritums 1. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis mazāks, nekā sākotnēji tika prognozēts: nevis 3,3%, bet 2,9%. 2. ceturksnī Latvijai IKP kritums pagaidām tiek prognozēts 10,9% apjomā.

Vienlaikus FDP norāda, ka uzņēmēju biznesa noskaņojums un skats nākotnē ir ārkārtīgi pesimistisks gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partnervalstīs. Pieejamo statistikas rādītāju analīze liecina, ka ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Vienlaikus salīdzinoši laba situācija ir saglabājusies mājsaimniecību patēriņa un kreditēšanas jomā, taču pieaugošais bezdarbs un uzkrājumu samazinājums var pasliktināt situāciju arī šajā jomā, norāda FDP.

Padome uzskata, ka nodokļu ieņēmumi šobrīd ir vērtējami kā salīdzinoši labi un pagaidām satraukumu neizraisa. Vienlaikus FDP uzsver - iemesli tam, kāpēc tie nekorelē ar ekonomiskās aktivitātes krituma rādītajiem, ir jautājums, par ko būtu jāveic atsevišķa dziļāka analīze.

Krīzes monitoringa ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju valdībai un Saeimai FDP gatavo divas reizes mēnesī. Tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados.

KONTEKSTS:

Pirms Covid-19 krīzes valsts parāda līmenis bija ap 40% no valsts IKP. Taču valsts krīzē paredzējusi virkni atbalsta pasākumu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kam kopumā plānots mobilizēt apmēram četrus miljardus eiro. Finanšu ministrija prognozējusi, ka valsts parāds šā gada laikā pieaugs līdz 51,7% no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti