Līdz ar Covid-19 krīzi vairākās jomās jau sākušies projekti, kas bija plānoti NAP2027.
Pēc Vilka teiktā, tie ir gan ieguldījumi slimnīcās, gan ceļu būvniecībā, kā arī digitālajā attīstībā.
NAP2027 septiņiem gadiem ieplānoti 14,5 miljardi eiro, un pašlaik tiek tērēti papildu resursi, nevis iepriekš minētā nauda.
Vilks atzina, ka saistībā ar Covid-19 būs gaidāmi akcenti, kas saistīti ar veselību, sociālo aizsardzību. Tiks domāts, piemēram, vairāk par minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanu, atbalstu tautsaimniecībai, kā arī digitalizāciju.
Trešdien Saeimā strādās pie NAP2027 papildināšanas, ņemot vērā Covid-19 ietekmi.
Pēc Vilka teiktā, plānu paredzēts apstiprināt līdz Jāņiem.
Vilks norādīja, ka Latvijai ir plāns par to, kur ieguldīt nākamajos septiņos gados. Lai gan sarunu intensitāte ar Eiropas Komisiju pašlaik ir vājāka, Latvija var labi runāt un pierādīt savas vajadzības.
KONTEKSTS:
NAP2027 sākotnēji bija noteikti trīs stratēģiskie mērķi - vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās. Šie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Tomēr pērn novembrī Saeima uzdeva plānā ietvert ceturto stratēģisko mērķi - reģionālā attīstība.
Plānā ministrijas kopumā pieteikušas investīciju projektus 42 miljardu eiro apmērā. Finansiāli apjomīgākos investīciju projektus līdz 2027.gada vēlas īstenot Satiksmes ministrija, kurai nepieciešami 9,7 miljardi eiro.
Ar 6,5 miljardiem eiro seko Ekonomikas ministrija, 5,5 miljardiem eiro Veselības ministrija un ar pieciem miljardiem eiro - Izglītības un zinātnes ministrija.
Zemkopības ministrijai investīciju projektiem līdz 2027. gadam nepieciešami 4,4 miljardi eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 3,7 miljardi eiro, Labklājības ministrijai - 2,7 miljardi eiro.
