Covid-19 krīzē labāk veicas valstīm ar sabalansētu ekonomisko attīstību

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm. Tā secināts "Swedbank" veiktajā "Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā", kas piedāvā ieskatu reģiona valstu pievilcībā no uzņēmēju un investoru skatu punkta.

Covid-19 krīzē labāk veicas valstīm ar sabalansētu ekonomisko attīstībuLinda Zalāne

    Covid-19 izraisītā krīze nes pārmaiņas ekonomikā un pasaule kļūst arvien digitālāka. "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija teic, ka Ziemeļvalstu ekonomikas ir gatavas šim pavērsienam, uzrādot augstus rezultātus Eiropas Komisijas izstrādātajā Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indeksā.

    "Savukārt Baltijas valstis, it sevišķi Latvija un Lietuva, Igaunijā veicas labāk, krietni atpaliek. Mēs neesam tik digitāli, cik gribētos un cik digitālas ir citas reģiona ekonomikas. No vienas puses mums ir laba digitālā infrastruktūra, mums ir pieejami publiskie digitālie pakalpojumi. Bet klupšanas akmeņi ir ļoti zemās iedzīvotāju digitālās prasmes un tādā negribīga digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumu vidū. Tiesa, Covid-19 krīzes laikā daudzi uzņēmumi bija spiesti digitalizēties. Tas nozīmē, ka mēs, iespējams, redzēsim kādus uzlabojumus arī šajā rādītājā," saka Zorgenfreija.

    Arī IT uzņēmuma “Accenture” aprīlī veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa jeb 72% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams pilnveidot digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamām tehnoloģijām un būtu konkurētspējīgāki darba tirgū. Liela daļa jeb 80% pēdējā gada laikā ir kaut ko darījuši lietas labā, lai pilnveidotu zināšanas. Tiesa, pagaidām darba vietās digitālo prasmju pilnveidošanas iespējas ir mazas.

    “17% norādīja, ka viņu darba vieta ir nodrošinājusi apmācību iespējas. Tā ir salīdzinoši neliela daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir arī spilgts signāls Latvijas uzņēmumiem pievērst lielāku uzmanību apmācībai un izglītībai kopumā, jo ieguldījums darbinieku izglītībā sniedz pievienoto vērtību ne tikai uzņēmējdarbībā un konkrētajam uzņēmumam, bet valstī kopumā," pauž "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve.

    Savukārt LMT prezidents Juris Binde uzsver, ka kopumā Latvija ir digitāli labi attīstīta, gan infrastruktūras, gan publisko digitālo pakalpojumu ziņā, it īpaši valsts un pašvaldības līmenī.

    "No datu pārraides apjoma, Latvijas ieņem pasaules OECD valstu vidū šo vietu aiz Somijas un Austrijas un tas vien ir rādītājs, ka digitālās prasmes un datos balstītu pakalpojumu patēriņš ir ļoti labā līmenī. Šajā ziņā mēs apsteidzam praktiski visas reģiona valstis, ja par reģionu mēs uzskatām Ziemeļvalstis un Ziemeļeiropu," pārliecināts Binde.

    Binde ir skeptisks par rezultātiem Eiropas Komisijas izstrādātajā Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indeksā, kas par pamatu ņemts arī “Swedbank” veiktajā "Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā". 

    "Nozares vadošā asociācija jau vairākas reizes ir norādījusi uz to, ka dati tādā veidā kā tie tiek savākti un kādi tiek nodoti gan Centrālai Statistikas pārvaldei un tālāk arī "Eurostat" bieži vien neatbilst patiesībai, jo datu savākšanas metodika ir maigi sakot – nepareiza. Turklāt šis Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indekss ir gatavots uz datiem, kas ir gadu vai vairāk veci. Un atsaukties šodien uz divus gadus veciem datiem IT nozarē, kas attīstās ļoti strauji, ir vienkārši nekorekti," norāda Binde.

    Līdz ar to Latvija, viņaprāt, digitālo prasmju ziņā neatpaliek no citām reģiona valstīm. Turklāt pēdējos mēnešos saistībā ar pandēmijas izplatību Latvija šajā ziņā piedzīvojusi izrāvienu un ir strauji progresējusi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti