Covid-19 ietekmē brīvo darbvietu skaits Latvijā 2. ceturksnī sarucis par trešdaļu

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bija 20 000 brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10 400 jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēc CSP pārstāvju teiktā, brīvo darbavietu skaits gada sarucis Covid-19 ietekmē. 

Sabiedriskajā sektorā bija 8 100 brīvo darbvietu, bet privātajā – 11 900. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10 000 jeb 45,7%, bet sabiedriskajā – par 400 jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1 500. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1 300, bet sabiedriskajā – par 3,3% jeb 300.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8%, bet privātajā sektorā – 1,9%.



2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par
41 600 jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35 700 jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā – par 5 900 jeb 2%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19 600 jeb 2,2%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 15 000 jeb 2,4%, bet sabiedriskajā sektorā par 4 600 jeb 1,6%.

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,5%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%.

2020. gada 2. ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī speciālistiem.

2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,9%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecības nozarē – 2,8%.

Reģionos 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,7% jeb 13 300, savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 800.

Salīdzinot Baltijas valstis, 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,2%) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,3%, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,6%. Gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 34,2%, Igaunijā – par 27,7%, bet Lietuvā – par 7,4%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti