Eiro fokusā

Eiroparlamentāriešu viedokļi par cīņu ar nelegālās naudas darījumiem

Eiro fokusā

Latgalē iedzīvotāji biežāk iepērkas plaši zināmos e-veikalos

"Conexus" nonāk valsts kontrolē: iztērēta nauda un apmierinātas politiskas ambīcijas

«Conexus» nonākšana valsts kontrolē: iztērēts daudz naudas un apmierinātas politiskas ambīcijas, bet gāzes lietotājiem ieguvumu nekādu

Izpildot valdības uzdoto, valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” no Krievijas kompānijas “Gazprom” ir nopircis 34% akciju uzņēmumā “Conexus Baltic Grid”. Tādējādi mūsu valsts līdz vairāk nekā 68% ir palielinājusi un nu pilnībā kontrolē gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu Latvijā. Valsts uzsver, ka ar šo darījumu tiek veicināta valsts enerģētiskā drošība, neatkarība un attīstība. Tikmēr eksperti norāda, ka valsts kontroles iegūšanai lielas jēgas nebija – tikai iztērēti daudzi miljoni, apmierinot politiskas ambīcijas.

Kompānija “Conexus Baltic Grid” ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā. Kopš šā gada tas ir atbildīgs par dabasgāzes pārvades sistēmas drošu un nepārtrauktu darbību un reģionālo gāzes plūsmu nodrošināšanu Latvijā, Igaunijā un Somijā. Papildus “Conexus” pārvalda arī Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir vienīgā šāda veida krātuve reģionā un ir būtisks enerģētiskās drošības elements.

Ko nozīmē fakts, ka Latvijas valsts ar likumu noteiktajā stratēģiski nozīmīgajā uzņēmumā ir ieguvusi 68% akciju jeb pārliecinošu kontrolpaketi?

Skaidroja Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns: “Skaidrs, ka valsts, iegūstot kontroli pār šo stratēģiski svarīgo uzņēmumu, ir ieguvusi kontroli pār visu dabasgāzes apgādes sistēmu. Otra lieta, kas arī ir svarīga, ir tas – ja uzņēmums ir valsts kontrolē, tad tā stratēģisko attīstību var saskaņot ar valsts enerģētikas politikas mērķiem. Un trešais, kas ir ne mazāk svarīgs aspekts, ir uzņēmuma ekonomiskā vērtība un tas, ka šī uzņēmuma akcijas ir pietiekoši vērtīgas šobrīd. Par to liecina gan esošie “Conexus Baltic Grid” finanšu rādītāji, gan nākotnes prognozes.”

Viņš gan atzina, ka šis darījums primāri “nav par pašiem gala lietotājiem”. Gāzes lietotājiem gan tas radot skaidrību, ka dabasgāzes apgādes sistēma ir valsts rokās. “Un neiestāsies situācijas, kad ir defekti vai iespaidi, kuru dēļ netiek saņemta gāze. Respektīvi, šis ir gāzes sistēmas mugurkauls, kas pašlaik ir valsts pārvaldībā.

Tas nozīmē, ka šobrīd dabasgāzes apgādes sistēma ir ar augstu drošības pakāpi,” sacīja Šaicāns.

Cik šī drošības pakāpe mūsu valstij izmaksājusi, atklāts netiek. Lēšams, ka summa svārstās no 79 miljoniem eiro, par ko “Gazprom” savas akcijas tirgū izlika sākumā, līdz pat 300 miljoniem eiro, ko valsts šogad jūnijā ieguldīja akciju pircēja uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” pamatkapitālā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns gan noliedza, ka summa tuvinātos 300 miljoniem eiro.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš norādīja, ka valstij nu ir jāvērtē, vai tai nepieciešamas visas iegādātās akcijas un nebūtu jāizšķiras tikai par kontrolpaketes jeb 50% + 1 paturēšanu. Apgalvojumi par enerģētikas tirgus neatkarību un drošību esot vērtējami kā visai pārspīlēti.

“Lēmumu pieņemšanas neatkarību no tirgotājiem vai citām ietekmēm paredz Eiropas Savienības tā saucamā gāzes direktīva. Principā, ja šīs direktīvas nosacījumi tiek ievēroti un to ievērošanu rūpīgi uzrauga regulējošās iestādes (..), nevajadzētu būt problēmām ar lēmumu pieņemšanu, lai panāktu tādu uzņēmuma attīstības nodrošināšanu, kas garantē to, ka gāzes apgādes nozarē tiek pieņemti tādi lēmumi, kas, pirmkārt, izdevīgi komersantiem, kas izmanto gāzes pārvades sistēmas infrastruktūras pakalpojumus, un tālāk arī to lietotājiem,” skaidroja Āboltiņš.

Par pavisam bezjēdzīgu akciju nonākšanu valsts kontrolē Āboltiņš gan nesauc. Turklāt gāzes cenas ir zemas, komersanti infrastruktūru grib izmantot, tāpēc uzņēmuma darbību nākotnē var prognozēt kā rentablu. Jautājums ir tikai, par kādu cenu valsts to izdarījusi.

Un šajā ziņā kritisks ir enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš:

“Jāsaka – nekas neizmainījās. To nepamanīs ne tirgi, ne patērētāji.

Valdība nopirka dažas papildu vietas padomē. Būs, par ko tirgoties ar amatiem. Tur nav nekāda sakara ar enerģētisko neatkarību. Pats darījums jau neko neizmaina fiziski. No šī darījuma nevarēja izvairīties, jo veiksmīgi iestrādāja jau četriem vai pieciem gadiem valsts pirmpirkuma tiesības, kas jau tajā laikā nozīmēja, ka valsts pirks šīs daļas. (..) “Gazprom” ļoti veiksmīgi tika vaļā no sev nevajadzīgā aktīva. Viss notiek saskaņā ar Eiropas likumdošanu, tāpat kā tas notika arī līdz šai dienai. “Gazprom” ieņēma savu vietu saskaņā ar Eiropas likumdošanu.

Tā kā pareizi teicāt – ir apmierinātas politiskās ambīcijas, bet par naudu.”

Arī Ozoliņš uzskata, ka valstij nav nepieciešamas visas iegādātās “Conexus” akcijas. Viņš arī šaubās, vai tirgū pēc tām būtu interese, turklāt vismaz par cenu, ko Latvija par tām iztērējusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti