«Conexus»: Inčukalna krātuvē pašlaik gāzi iesūknē vairāk, nekā izņem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Netipiski sezonai ir sākta gāzes iesūknēšana Inčukalna dabasgāzes krātuvē, un gāzi pašlaik iesūknē vairāk, nekā izņem, Latvijas Radio pastāstīja Latvijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

"Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss
00:00 / 01:59
Lejuplādēt

Latvijas mēneša patēriņš apkures sezonā ir apmēram 1,5 teravatstundas (TWh), un šobrīd Inčukalnā gāze ir pietiekamā apjomā – 5,4 teravatstundas (TWh).

Latvijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss Latvijas Radio uzsvēra, ka nav bažu par gāzes krājumu iztrūkumu, jo pirms četrām dienām krātuvē sāka iesūknēt jaunus krājumus. Tas nozīmē, ka kopumā gāzes apjomi no Inčukalna tiek izņemti mazāk, nekā tirgotāji sāk likt iekšā krātuvē.

“Tas ir loti neraksturīgi, jo parasti iesūknēšanas sezona mums sākas maijā. Taču, ņemot vērā ģeopolitiskos aspektus, es pieņemu, ka tirgotāji ir novērtējuši – varbūt laikus jāsāk gatavoties nākamajai ziemas sezonai. Gāze kopumā jau tiek vairāk ielikta Inčukalnā, nekā izņemta,” pastāstīja Bariss.

Inčukalna dabasgāzes krātuve tehniskais apjoms ir 20 teravatstundas, un tiek sagaidīts, ka aptuveni šādā apjomā krātuve varētu tikt piepildīta.

Valdība uzdevusi "Latvenergo" starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi. Ekonomikas ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka šobrīd vēl tiek veikti tirdzniecības darījumi un šī ir komercinformācija, bet

potenciālie gāzes kravu avoti ir ASV, Katara un Norvēģija.

Ministrija arī norādīja, ka pie Inčukalna krātuves modernizācijas tiek strādāts, lai uzlabotu tās funkcionalitāti. Projektu īsteno vairākās kārtās, un daļa jau ir pabeigta, bet pavisam plānots pabeigt 2025. gadā.

Vienlaikus energoatkarības no Krievijas mazināšanai ļoti būtiska ir atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, piemēram, nomainot gāzes katlus ar biomasas katliem vai elektroenerģijas ražošanā ieviešot saules un vēja elektrostacijas, norādīja ministrija.

KONTEKSTS:

Jautājumu par Eiropas valstu atkarību no Krievijas energoresursiem aktualizēja Krievijas iebrukumus Ukrainā, kas raisīja arī starptautisku sašutumu un Rietumu valstu plašas sankcijas.

Arī Latvija trešdaļu no enerģijas, kas nepieciešama siltuma un elektrības ražošanai, saražo, izmantojot gāzi. Lauvas tiesu no tās Latvija iepērk no Krievijas un dienā par to samaksā aptuveni miljonu eiro. Gada griezumā tie ir aptuveni 400 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti