ĪSUMĀ:
- Cenu atšķirības dēļ ir tendence - tirgotāji nevis, kā ierasts, uzkrāj gāzi, bet to izņem.
- "Conexus" bažījas, ka krātuve varētu iztukšoties jau janvārī.
- Enerģētikas eksperts norāda, ka secinājumus nevaram izdarīt, jo nezinām, cik no krātuvē esošās gāzes paredzēta Latvijai.
- Regulators norāda - pagaidām nav saskatāmi riski, ka gāzes apgādes stāvoklis pasliktināsies.
- "Conexus" norāda, ka pašlaik varam justies salīdzinoši droši; satraucoši ir, ka krājumu veidošana notiek pēdējo gadu.
Viņš teica, ka izaicinājumu šogad sagādā ziemas un nākamā gada pavasara cenu atšķirība. Pašreiz cena ir 30 eiro par megavatstundu.
"Tas nozīmē, ka jebkura megavatsunda, ko tirgotājs iegādāsies lieki un noglabās Inčukalnā, draud ar potenciālu 30 eiro zaudējumu nākamā gada pavasarī," skaidroja Eisaks. Līdz ar to tirgotāji šogad ir ļoti piesardzīgi krājumu veidošanā.
Vienlaikus viņš atzina, ka "Conexus" dara piesardzīgus gaidāmā ziema un tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no krātuves.
"Pieņemsim, ka šī ziema izrādās līdzīga pagājušajai.
Ņemot vērā lielo cenu risku jeb cenu starpību risku, var būt arī situācija, ka Inčukalns ir iztukšots līdz janvārim," teica Eisaks.
Tādējādi, pēc viņa teiktā, janvārī paliktu tikai tas gāzes apjoms, kas pašreiz ir rezervēts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtību izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tās, pēc viņa teiktā, ir trīs teravatstundas.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš sarunā ar LSM.lv uzsvēra, ka tendence ir īpatnēja, jo tradicionāli līdz 10. oktobrim tirgotāji nevis izņem gāzi no krātuves, bet veido tās uzkrājumus. Kopumā Eiropā saglabājas tendence uzkrāt gāzi. Tādējādi Latvija izceļas.
Vienlaikus nav iespējams izdarīt secinājumus, vai Latvijas patērētājiem par to vajadzētu uztraukties, jo nav informācijas, cik no krātuvē esošās gāzes paredzēta Latvijai. Krātuvē glabājas arī citiem mērķiem paredzēta gāze. Informācija par kontraktiem ir konfidencionāla, un tai piekļūt var tikai valsts regulators.
"Nevaram izdarīt secinājumus, kā jārīkojas, jo nezinām, kāds sastāvs krātuvē paliks, kā darbosies piegāde ziemā," sacīja eksperts.
Viņš piebilda, ka bez Inčukalna krātuves ir arī Klaipēdas terminālis, no kura var notikt gāzes piegādes Latvijai.
"Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka patlaban krājumi Latvijas vajadzībām ir un varam justies relatīvi droši. Līdz šim ap 70% no kopējā apjoma jeb vairāk nekā divas teravatstundas ir izdevies nokontraktēt. Pārējo gāzes apjomu līdz februāra sākumam iepirks izsolēs. Bariss gan vērsa uzmanību, ka nākotnē energoapgādes drošība var tikt ietekmēta, jo šis ir pēdējais gads, kad tiek veidotas rezerves. Pēc Barisa teiktā, vajadzētu diskutēt, vai neturpināt rezervju veidošanu arī nākošajos gados.
"Šis gads, manuprāt, ļoti labi parāda, ka mēdz būt krīzes situācijas.
Ja mums nebūtu šī apjoma - divas teravatstundas - jau droši nokomplektētas Inčukalnā priekš marta, tad situācija būtu daudz bēdīgāka," sacīja Bariss.
Saeimas komisijā informēja, ka deputāti uzklausīja "Conexus" pārstāvjus un lēma rosināt atbildīgo ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju sagatavot plānu ziemas periodam un piedāvāt ilgtspējīgu modeli jautājumā par gāzes rezervēm nākotnē, kā arī apzināt alternatīvas gāzes piegādē.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Baiba Jakobsone LSM.lv komentēja, ka šogad visā enerģētikas nozarē vērojamas netipiskas tirgus tendences, attiecīgi šobrīd prognozēt tirgus dinamiku vai patēriņu Latvijā ir pāragri. "Operators – "Conexus Baltic Grid" – šajos mainīgajos apstākļos pievērš īpašu uzmanību drošībai, tamdēļ rūpīgi izvērtē visus potenciālos riskus, kas īpaši nelabvēlīgos apstākļos varētu iestāties," norādīja SPRK pārstāve.
Komisijā uzsvēra, ka neparedzētām energoapgādes situācijām Latvijā apstiprināts konkrēts rīcības plāns. Saskaņā ar šo plānu gadījumos, ja operatora rīcībā ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija par to, ka var izveidoties situācija, kas varētu izraisīt gāzes apgādes stāvokļa pasliktināšanos, "Conexus Baltic Grid" ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju par radušos situāciju, savukārt ministrijai ir jālemj un atbilstīgi jāinformē citas iesaistītas puses par agrīnās brīdināšanas stāvokļa iestāšanos.
"Šobrīd Latvijā šāds agrīnās brīdināšanas stāvoklis nav izsludināts, attiecīgi lietotāju apgādei konkrētu risku šobrīd neviena no iesaistītajām pusēm nesaskata.
Kā norādīja operators, krātuves aizpildījums ir augstāks nekā vidēji iepriekšējos gados. Līdz ar to varbūtība, ka būs nepieciešams izmantot ārkārtas rīcības plāna procedūras, šobrīd vērtējama kā zema," stāstīja Jakobsone.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.
