No strīda iznākuma ir atkarīgs tas, vai uzņēmumi iegūs 680 miljonu eiro vērtās tiesības turpmākos 20 gadus apsaimniekot rīdzinieku atkritumus. Lai piedalītos konkursā, “Clean R” un “Eco Baltia vide” kopā izveidoja uzņēmumu “CREB Rīga”. Konkurences padome uzskata, ka tas liecina par abu uzņēmumu apvienošanos, un prasa iesniegt apvienošanās paziņojumu. “Clean R” un “Eco Baltia vide” savukārt to darīt neplāno.
"Mūsu pozīcija īsumā ir tāda, ka divi konkurējoši uzņēmumi izveidoja kopsabiedrību, lai piedalītos konkursā par tiesībām veidot kopuzņēmumu ar “Getliņi EKO”. Nekādas apvienošanās nav notikušas un nav arī plānotas. Mēs savu darbību turpināsim kā divi neatkarīgi operatori, ik pa laikam mēģinot viens otram asinis noliet, ko mēs arī esam darījuši," teicis “Clean R” padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.
Savukārt "Eco Baltia vide" direkors Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmuma viedoklis ir vienāds. "Mēs pie tā pieturamies. Kā bijām, tā arī būsim, es domāju, vēl nežēlīgāki konkurences priekšā. Tirgus, ko dalīt, ir kļuvis mazāks, tātad cīņa par viņu būs vēl lielāka," tā Aizbalts.
Izvēli vienošanos par atkritumu apsaimniekošanu slēgt uz 20 gadiem Rīgas dome pamato ar to, ka tādā veidā uz privātā partnera pleciem iespējams uzkraut aptuveni 100 miljonu eiro izmaksas, kas jāiegulda atkritumu savākšanas infrastruktūrā.
Izvēli vienošanos par atkritumu apsaimniekošanu slēgt uz 20 gadiem Rīgas dome pamato ar to, ka tādā veidā uz privātā partnera pleciem iespējams uzkraut aptuveni 100 miljonu eiro izmaksas, kas jāiegulda atkritumu savākšanas infrastruktūrā. “Autotransporta atjaunošana, dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide, laukumu izveide – šīs izmaksas, kas ir jāveic sistēmā iekšā, viņiem ir iespējams atgūt ilgākā laika periodā. Savukārt pašvaldība šajā procesā neuzņemas nekādas finanšu saistības,” skaidro Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Rīgas domes pārstāve arī aizstāv lēmumu visu Rīgas teritoriju uzticēt vienam atkritumu apsaimniekotājam. Tādā veidā visiem rīdziniekiem būšot vienādi atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi.
Konkurences padome savukārt ietikusi Rīgu dalīt atkritumu apsaimniekošanas zonās, lai apsaimniekotāji savā starpā konkurētu.
KONTEKSTS:
Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus galvaspilsētā sniedz četri uzņēmumi, kam vēsturiski noslēgti līgumi ar pašvaldību, - «Clean R», «Pilsētvides serviss», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Tā kā Rīgas teritorija starp visām četrām kompānijām nav sadalīta, pēc būtības var un nereti mēdz būt situācijas, ka visu četru firmu mašīnas braukā pa vienām un tām pašām ielām cita aiz citas katra pie saviem klientiem, lai savākto aizvestu uz «Getliņu» poligonu Stopiņu novadā.
Rīgas pašvaldības Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe, kuras pienākums ir jau izpildvarā īstenot domes izlemto, norādīja, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas maiņa sākās jau 2015. gadā, kad domes Vides komiteja izskatīja iespējamos variantus. Reformas trīs versijas paredzēja, ka atkritumus pilsētā apsaimnieko jaunveidojams domes uzņēmums vai nolīgta privātkompānija, vai arī trešajā variantā to dara kopā kā publiskās un privātās partnerības gadījumā.
Tieši domes un privātfirmu sadarbība pētījumā atzīta par labāko, un 20 gadu konkursā par iespēju tikt pie vairāk nekā 500 miljonu eiro līguma pieteikušies divi pretendenti.
