«Citadeles» pārdošanas Saeimas komisija atrod vairākus amatpersonu pārkāpumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu ir atradusi vairākus amatpersonu pārkāpumus bankas pārdošanā, aģentūrai BNS pirmdien pēc komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Viņš pastāstīja, ka komisijas sēdē deputātiem tika piedāvāts gala ziņojuma pirmais projekts un tajā jau ir atrasti vairāki valsts amatpersonu pārkāpumi. "Mēs [gala ziņojumā] norādām tās lietas, kas ir neprofesionālas vai nelabi atrisinātas. Mēs nevaram pateikt, ka kaut kas no tā ir pārkāpums, bet mēs varam pateikt, kurās vietās ir bijušas problēmas. (..) Problēmu ir daudz, gan par konsultantu piesaistīšanu, gan par to, kurā brīdī kādu procesu jeb stratēģiju [valdībai] īstenot, piemēram, kāpēc noteiktajā laikā netika izdarīts akciju publiskais piedāvājums. [Problēmas tika konstatētas arī jautājumā par] 29.jūlija Ministru kabineta sēdi, ka pēc tās publiski palika tikai viens investors, un Latvijas valdība, pēc būtības, sasēja sev rokas un bija spiesta klausīt vienīgā investora nosacījumiem," sacīja Kūtris.

Kūtris teica, ka sēdē deputāti izteica savus komentārus par gala ziņojumu, lai nedēļas laikā gatavotu otro, uzlaboto variantu un septembra laikā komisija varētu izvērtēt visu gala ziņojumu. Saistībā ar to, ka daļa informācijas gala ziņojumā bija ierobežotas pieejamības, komisijas sēde bija slēgta, teica Kūtris.

Viņš teica, ka deputāti tika aicināti arī izteikt savu kritiku, piezīmes un priekšlikumus par gala ziņojumu. "Ziņojums pamatā ir gatavs, kolēģi izteica kritiskās piezīmes par atsevišķiem jautājumiem. Ir priekšlikums atseviškās vietās likt konkrētus valsts amatpersonu vārdus, savukārt divus jautājumus komisijai nebija mandāta vērtēt, jo neesam veikuši tik dziļu pētījumu, lai izdarītu tādus secinājumus. (..) Tie jautājumi ir par valsts noslēpuma pieejamību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības vērtējumu," sacīja Kūtris, piebilstot, ka gala ziņojumā tiks vērtēta FKTK darbība, taču ne tik vispārēji, kā mēģināts pašreizējā ziņojuma redakcijā.

Kūtris arī atzina, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija gala ziņojumā būs sasniegusi izvirzīto mērķi. "Tas, ko parlamentārās izmeklēšanas komisija var izdarīt, manuprāt, tas arī būs izdarīts, to, ko mēs nevaram izdarīt, nevaram. Mēs nevaram atcelt darījumu, kas ir noticis vai atgriezt valstij banku tāpēc, ka 2009.gadā bija tāds līgums ar Eiropas Komisiju (EK)," piebilda komisijas vadītājs.

Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja teiktā, nākamā tikšanās deputātiem paredzēta ceturtdien, 10.septembrī.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2014.gada 13.novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas "Citadele" pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija "Saskaņa", kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš paudis viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku "Citadele", ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.

Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka ir jāizmeklē 75% bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ar gala ziņojumu plāno nākt klajā rudenī.

Tāpat vēstīts, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora "Ripplewood" meitaskompānijai "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš plānots (74 miljoni eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.

Banka "Citadele" dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka - "Citadele", bet "Parex banka" sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2014.gada beigās bija sestā lielākā banka Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti