Pirms diviem gadiem sāktais bankas “Citadeles” valsts akciju pārdošanas darījums šobrīd iegājis fināla fāzē. Tiesa, cik daudz naudas par akciju pārdošanu saņems valsts, aizvien nav skaidrs. Kaut vēl nesen “Citadele” paziņoja, ka pērno gadu noslēgusi ar rekordpeļņu, šis faktors tomēr nebūs izšķirošais, kas valstij ļautu cerēt uz pārdošanā izliktās akciju paketes cenas pieaugumu.
„Tā spēlē netiešu lomu. Lielāka peļņa nozīmē lielāku pašu kapitālu, un tas nozīmē, ka mēs tuvāk varam izpildīt savu mērķi, ko bijām definējuši līgumā. Tas ir pozitīvs faktors, bet nav tā, ka katrs nākamais cents iet dividendēs, jo to liedz Eiropas Komisijas prasības,” skaidro Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs.
Šobrīd “Citadelē” ir noslēdzies pašas bankas veiktais audits. Tomēr turpinās audits no pircēju – ASV investīciju kompānijas “Ripplewood” dibinātāja Tima Kolinsa vadītās investoru grupas . Vēl tiek gaidīts atzinums abu pušu pieaicinātā trešā auditora. Pēc to rezultātiem būs atkarīgs – vai pārdošanas cena augs, vai samazināsies. Eksperti gan ir pārliecināti, ka lielas nobīdes no iepriekš līgtās bāzes cenas – 74 miljoniem eiro - nebūs.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) ir pārliecināta, ka „Citadeles” pārdošanas darījums ir labākais no visiem iespējamajiem. Svarīgi piebilst, ka „Ripplewood” piedāvātā cena, salīdzinot ar citu pretendentu piedāvājumiem, atšķīrusies pavisam nedaudz.
„Tā starpība, ko mēs varētu būt saņēmuši, tikai ņemot vērā cenu, ir mazāka nekā 10%, bet, ņemot vērā gan biznesa plānu, gan valsts drošības jautājumus, gan banku sistēmas attīstību, es uzskatu un vēl aizvien uzskatu, ka tas ir labākais iespējamais risinājums,” norāda Straujuma.
Gan valdības vadītāja, gan Privatizācijas aģentūras vadītājs atzīst - bankas pārdošana notikusi sarežģītos apstākļos. Pirmkārt, tuvojies Eiropas Komisijas noteiktais termiņš bankas atsavināšanai, otrkārt, plašāku investoru loku tramīgu darījušas izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un vājā eirozonas attīstība. “Citadeles” vadītājs Guntis Beļavskis gan ir pārliecināts – bankas akciju pārdošanas cena ir adekvāta tirgus situācijai. „Šodien, ja paskatāmies 2015. gadā biržā, mēs varam iegādāties DB akcijas par līdzīgu cenas koeficientu, par ko iegādājās "Citadeli". Tādējādi, spriežot no tās pieredzes, kas ir manā rīcībā, jā, viennozīmīgi – tirgus darījums,” atzīmē Beļavskis.
Savu pārbaudi par iespējamām pretlikumīgām koalīcijas politiķu darbībām “Citadeles” pārdošanas laikā, dodoties braucienā uz Gruziju kopā ar „Ripplewood” pārstāvi Valdi Siksni, pabeidzis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pēc izmeklētāju secinātā, politiķiem interešu konflikta nav bijis.
Jau vēstīts, ka novembra sākumā parakstīts līgums par 75% valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanu starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.
„Citadeles” pārdošanas darījums noslēgsies 2015. gada 1. ceturksnī, kad tiks saņemts atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Valdības atbalstītā bankas pārdošanas līguma nosacījumi paredz, ka "Ripplewood Holdings" bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.
Lai darījumu pabeigtu, ir jāizbeidz Privatizācijas aģentūras un ERAB noslēgtais bankas „Citadele” akcionāru līgums, kā arī nepieciešams restrukturizēt saistības pret ERAB.
2009.gada pavasarī ERAB kļuva par 25% nacionalizētās “Parex” bankas akciju īpašnieci. Apmaiņā pret 93 miljoniem eiro, ERAB izvirzīja savas prasības. Pirmkārt, pienākumu valstij ātri atpirkt akcijas, ja ERAB vēlēsies tās pārdot. Otrkārt, valstij jāgarantē, ka ERAB savu naudu nezaudēs plus saņems procentus. Tāpēc Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdība ar toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstu sniedza ERAB galvojumu 126 miljonu eiro apmērā.
“Parex” sadalīja “labajā” un “sliktajā” bankā – attiecīgi izveidoja “Citadeli” un “Revertu”. Abās ERAB palika kā valsts partneris. Ņemot vērā, ka “Revertas” kapitāls ir negatīvs, valsts ir ERAB parādā un, lai noslēgtu „Citadeles” pārdošanas darījumu, nauda jāatmaksā. Tam izmantos „Citadeles” pārdošanā iegūto sumu.
