”Es domāju, ka šī nelielā izmaiņa vai lielā izmaiņa Privatizācijas aģentūrā neietekmēs darījumu, ciktāl mēs atradīsim kaut kādu risinājumu un ekonomikas ministrs varēs iezīmēt jauno valdi. Es pats vakar runāju ar investoru, un viņi arī ar izpratni skatās uz nelielu darījuma aizkavēšanos. Un es domāju, ka mēs arī tiksim līdz darījuma parakstīšanai tuvākajā laikā,” pauda Loginovs.
Atšķirībā no nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras valdes locekļa Anša Spridzāna, kurš uzskata, ka turpinot sarunas ar investoriem, Latvijas valsts būtu varējusi panākt labvēlīgākus ”Citadeles” pārdošanas nosacījumus, Loginovs uzskata, ka ”tirgošanās” par līguma nosacījumiem vairs nebija iespējama.
”Ar šo investoru mēs jau trīs mēnešus runājuši, un es domāju, ka visi argumenti, kas mums bija liekami galdā, ir jau sen izmantoti. Investors ir apstiprinājis, ka tā ir viņa galaversija attiecībā uz saskaņoto līgumu, un es neredzu nekādu argumentu no investora viedokļa, kāpēc viņam vēl vajadzētu turpināt kaut ko mainīt tajā līgumā. Līdz ar to, sarunu turpināšana, visticamāk, novestu pie tā, ka mums vajadzētu no šī līguma atteikties un būtu jāmeklē kādu citu darījumu,” pauda Loginovs.
Ceturtdien vairākas amatpersonas, reaģējot uz Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanos, paziņoja, ka tādējādi varētu tikt apdraudēta ”Citadeles” pārdošana un iznākumā Latvija zaudētu iespēju ietekmēt bankas pārdošanas procesu, jo to pārņemtu Eiropas Komisija.
Nacionālās apvienības valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle gan uzsvēra, ka nav pamata uzskatīt, ka Eiropas Komisija tad rīkotos pretēji Latvijas valsts interesēm.
”Mums bija kādu laiku atpakaļ ar dažiem frakcijas deputātiem teletilts, ko organizēja Privatizācijas aģentūra, ar Eiropas Komisijas valsts atbalsta uzraudzības cilvēkiem. Tie ir tie cilvēki, kas arī uzrauga mūsu ”Citadeles” gadījumā šo programmu. Tas vienīgais gadījums, kas ir bijis līdz šim, ir ar Amsterdamas ”Diamond” banku, kas arī ir pārdota par cienījamu cenu. Tā procedūra ir tāda, ka valdība izvēlas šo pilnvaroto personu un Eiropas Komisija viņu apstiprina, faktiski Eiropas Komisija tad uzrauga šo procesu. Skaidrs, ka Eiropas Komisija nav kaut kādi ļaundari, kas izrīkojas ar Latvijas valsts mantu pretēji Latvijas interesēm. Tā nu gan nav taisnība,” pauda Zīle.
Zīle neslēpa, ka viņu bažīgu dara fakts, ka potenciālo ”Citadeles” investoru vidū ir ne tikai ”Ripplewood Advisers”, bet arīdzan vairāki citi investori, par kuriem publiskajā telpā nav nekādas informācijas
”Ja tas ir pa īstam ASV kapitāls, es domāju, ka šo darījumu ir vērts izskatīt, jo ir svarīgi banku sektorā pamainīt ģeogrāfiju, lai arī citu valstu investīcijas nāk iekšā. Cita lieta, ka man nebūt nav pārliecības, ka pašreizējā situācijā uzradušies 50% akcionāru, kas nāk sadrumstalotā līdz ar ”Ripplewood Holdings”, ir pilnīgi viennozīmīgi ASV kapitāls, jo pretējā gadījumā ASV vēstniecība būtu apsveikusi šādu situāciju, jo viņi vienmēr cīnās par ASV investīcijām,” norādīja Zīle.
Jau vēstīts, ka Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanās dēļ uz nezināmu laiku atlikta ”Citadeles” pārdošanas līguma parakstīšana. Investoru klubs, kuru vada ”Ripplewood”, par nepilniem 75% valstij piederošo akciju varētu maksāt 74 miljonus eiro.
