«Citadeles» jaunais līdzīpašnieks: Eiropas ekonomika ir liels virzošais spēks pasaulei

Baltijas reģions vienmēr ir bijusi daļa no Eiropas, savukārt līdzdalība NATO dod pilnu pārliecību, ka vajadzības gadījumā tiks aizstāvēta gan šī teritorija, gan ieguldītās investīcijas. Par to ir pārliecināts bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas šefs un bankas “Citadele” jaunais līdzīpašnieks Pols Volkers.

Valda viedoklis, ka tāda līmeņa investoriem kā Jūs un citi, kuri piedalījās „Citadele” iegādes darījumā, Latvijas un pat Baltijas tirgus ir pārāk šaurs. Kādēļ Jūs ieguldījāt naudu “Citadeles” akciju iegādē?

Es neiniciēju šo investīciju darījumu. Mans draugs Tims Kolinss par šo darījumu bija interesējies un pārliecināja mūs, ka tā ir neliela, bet interesanta iespēja, jo īpaši ņemot vērā, ka šīs pirkums nebija mūsu interešu centrā. Šai bankai vēl nesen bija problēmas, taču tagad tā ir daudz sasniegusi un tai ir iespējas augt. Mana interese ir vērot, kā tas notiek. Es ceru tajā visā piedalīties.

Kolinsa kungs iepriekš teica, ka redz daudzsološu nākotni šai bankai un tai ir labas iespējas kļūt par nacionāla līmeņa banku biznesa čempionu. Jūs būsiet šīs bankas vecākais padomnieks. Vai varat padalīties ar ieskatu bankas nākotnes plānos?

Acīmredzot Kolinsa kungs uzskata, ka šī bankai ir laba iespēja kļūt par modernu banku biznesa centru gan šeit Latvijā, gan arī citviet. Viņam ir lieli plāni, ka bankai jākļūst ļoti solīdai. Tur ir tā lieta. Tāpat tai jābūt modernai ar efektīviem banku pakalpojumiem. Es esmu norūpējies par to, lai būtu iesaistīts institūcijā, kura ir droša. Es gribu būt saistīts tikai ar tādām institūcijām, uz kurām var paļauties. Es ceru, ka tas tā arī būs.

Ja runājam par reģionu, tad attiecības Krievijas un Rietumu starpā kļūst aizvien saspringtākas un daži pat tās salīdzina ar aukstā kara periodu. Tai pašā laikā trīs Baltijas valstis ir šajā pretnostatījumā priekšējā līnijā. Kā šī situācija ietekmē investoru interesi par šo reģionu?

Pasaulē šobrīd ir interesanta situācija. Runājot kā amerikānim, mums Baltijas valstis atšķirībā no Krievijas ir kas īpašs. Tā ir daļa no NATO. Šeit situācija ir pavisam citādāka nekā Ukrainā, Gruzijā vai citās vietās, kuras reiz bija PSRS sastāvdaļa. Iespējams, arī šie reģioni reiz kļūs par daļu no Eiropas Savienības teritorijas, tikmēr Baltijas valstis tādas jau ir.

Mūsu premjere Laimdota Straujuma jau teica, ka šī ģeopolitiskā situācija varētu būt par sliktu faktoru ārvalstu investīcijām.

Es nevaru dzīvot bailēs par investīcijām, esot savā vecumā. Tomēr, saprotiet, tās tomēr ir maza apmēra investīcijas. Bet, kā jau es teicu, šis reģions ir daļa no Eiropas, un tas allaž raisījis zināmas simpātijas. Šīs teritorijas ir aizsargājamas un vajadzības gadījumā tās arī tiks aizsargātas. Man pašam nepatīk daudzas lietas, kas notiek viscaur pasaulē, gan Tuvajos Austrumos, gan Ukrainā. Tomēr mēs nevaram apsēsties un turpināt baidīties no visa, kas mums ir apkārt.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir veikusi virkni darbību, lai atdzīvinātu ekonomiku. Kāpēc visi šie spertie soļi nav devuši redzamu rezultātu?

Tas, kas notiek Eiropā, nav nekas jauns. Piemēram, Japāna arī ir spērusi tādus pašus soļus – līdzīgus tam, kādus ir spēris Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi. Arī mēs, ASV, ejam cauri tā sauktajai kvantitatīvās stimulēšanas programmai. Aizdevumu likmes ir ļoti zemas. Inflācijas praktiski nav, kas, manuprāt, ir laba lieta. Daži cilvēki vēlas redzēt lielāku inflāciju, es to negribu. Mums ir cenu stabilitāte, kas dod pamatu, lai uz tās kaut ko būvētu. Ja ir pārliecība par cenu stabilitāti, tas mums dod iespēju veidot ekspansīvu monetāro politiku, ļaujot ekonomikai izplesties. Šeit, Eiropā, situācija pat vietumis ir labāka nekā ASV, varbūt šur tur Japānā, bet tas nav liels bums. Tomēr tā ir saprātīga atkopšanās.

Vai ir kaut kas tāds, ko mēs šajā pieredzē varētu pārņemt no ASV?

Eiropas pieredze ir acīmredzama. Jums ir vienota valūtai ko es neuzskatu par labu ideju, tomēr šādā gadījumā jums ir jābūt uzmanīgiem, nepieļaujot augošu budžetu nesabalansētību, lai pēcāk nebūtu jādomā par augošiem korekcijas pasākumiem. Eiropa aizvien atrodas koriģēšanas procesā, kas ir grūts, jo īpaši Dienvideiropas valstīs. Ar šo faktu ir jāsadzīvo, lai nākotnē panāktu līdzsvaru.

Tomēr mācības no krīzes ir tādas, ka nekādā gadījumā, pirmkārt, nedrīkst pieļaut nesabalansētību valstu budžetos. Tas prasa lielāku centrālās politikas ietekmēšanu, tomēr Eiropai ir jāiemācas dzīvot ar šo mācību. Šobrīd Eiropa tieši to dara.

Kur ir Eiropas loma šajā visā sistēmā, kur Ķīnas ekonomika ir spēcīga, ASV ekonomika ir spēcīga? Kāda ir mūsu loma?

Jūsu loma ir būt par daļu no Rietumu pasaules. Būt lepniem par to un atjaunot jūsu pašu ekonomiku. Eiropas ekonomika ir pat lielāka nekā ASV ekonomika. Tas ir liels virzošs spēks pasaulei. Ja jūs dzīvojat līdzās Krievijai, kur ir problēmas, tāpat ir problēmas ar Ķīnu, kas ir liels augošs spēks, tomēr tas ir izaicinājums mums visiem. Tāpēc veselīgas un augošas Eiropas demokrātijas ir ieguvums mums visiem. Tas ir tas, ko mēs gribētu redzēt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti