Tikmēr Eiropas Komisija arī gatavo plānu Grieķijas izejai no eirozonas jeb tā dēvētajam “Grexit”.
Trešdien Aleksis Ciprs Eiropas Parlamentā Strasbūrā uzrunā deputātiem norādījis, ka, viņaprāt, referendums nav bijis lēmums pārtraukt sarunas ar Eiropu, bet gan zīme, ka Grieķija grib atgriezties pie Eiropas pamatiem, demokrātijas un savstarpējās cieņas, no Strasbūras ziņoja Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs.
Ciprs arī klāstījis, ka nekur citur taupības programmas nav bijušas tik smagas un ilgstošas un Griekija kļuvusi par taupības politikas laboratoriju. Pēc viņa vārdiem, Grieķijas krīze liecina, ka eirozona nespēj rast risinājumu parādu krīzei.
Ciprs apgalvojis, ka priekšlikumi aizdevējiem ir iesniegti, Grieķija vēlas parādu restrukturizāciju. Tiesa, Eiropas Savienības pārstāvji norādīja, ka nekādu jaunu priekšlikumu no Grieķijas nav.
Eirozonas līderi paziņojuši, ka gaidīt Atēnu atbildi līdz piektdienai ir pēdējie aizdevēju piedāvājumi un situācija ir kļuvusi kritiska visai Eiropai. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers arī paziņojis, ka neveiksmīgu turpmāko sarunu gadījumā ir izstrādāts detalizēts plāns, kā Grieķijai izstāties no eirozonas.
Pirms otrdien notikušā eirozonas finanšu ministru un vēlāk arī eirozonas valstu līderu tikšanās galvenā uzmanība bija pievērsta tam, ar kādiem priekšlikumiem izejai no krīzes nāks klajā Grieķija. Taču, kā arī prognozēja liela daļa žurnālistu un politikas vērotāju, nekādi brīnumi nav notikuši.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un jaunais finanšu ministrs Eiklīds Cakalots reālu un rakstisku reformu piedāvājumu tā arī nespēja prezentēt.
Ciprs ir paziņojis, ka viņš piekritīs daudzām kreditoru prasībām, taču ne visām. Taču apmaiņā pret to Grieķija vēlas saņemt trešo glābšanas programmu no eirozonas, kaut kāda veida vienošanos par savas valsts parāda restrukturizāciju, kā arī vēl vairāk pasākumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Lai arī savi priekšlikumi oficiāli bija jāiesniedz jau otrdien, Aleksis Ciprs paziņojis, ka sagatavošanas process būs ātrs un tiks noslēgts vēlākais līdz nedēļas beigām. Tas nozīmē, ka Grieķijai ir dots laiks vēl līdz ceturtdienai sagatavot jaunos priekšlikumus.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks paziņojis, ka šis ir pats kritiskākais brīdis eirozonas vēsturē.
“Mūsu nespēja panākt vienošanos var novest pie Grieķijas bankrota un tās banku sistēmas maksātnespējas. Un pilnīgi noteikti, vissāpīgāk tas būs grieķu tautai. Man nav šaubu, ka tas ietekmēs arī visu pārējo Eiropu, arī ģeopolitiskajā ziņā,” sacīja Tusks.
“Ja kādam ir ilūzijas par to, ka tas tā nebūs, viņi ir naivi. Realitāte ir tāda, ka mums ir tikai piecas dienas, lai panāktu galīgo vienošanos. Līdz šim es esmu izvairījies no jebkādu termiņu minēšanas. Taču tagad es esmu spiests pateikt skaļi un skaidri, ka gala termiņš ir šīs nedēļas beigas. Mēs visi esam atbildīgi par šo krīzi, un mums visiem ir pienākums to atrisināt,” uzsvēra Tusks.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka Grieķija, nespējot noteiktajā laikā iesniegt savus konkrētos priekšlikumus, savas pozīcijas ir ne tikai nav stiprinājusi, bet gan vājinājusi.
Tieši tāpēc vēlākais piektdienas rītā ir jāsaņem skaidrs un visaptverošs krīzes pārvarēšanas piedāvājums. Lai arī Junkers joprojām vēlas redzēt Grieķiju eirozonā, Eiropas Komisijai esot tā dēvētais “Grexit” jeb Grieķijas izstāšanās plāns.
“Komisija ir sagatavota visam. Mums ir izstrādāts detalizēts Grieķijas izstāšanās plāns. Tāpat mums ir arī scenārijs humānās palīdzības sniegšanai. Mums ir arī scenārijs, kuram es pats dodu vislielāko priekšroku, kā tikt galā ar problēmām tagad, saglabājot Grieķiju eirozonā. Es asi iestājos pret Grieķijas izstāšanos, taču es nevarēšu to novērst, ja Grieķijas valdība nedarīs to, ko mēs no viņiem sagaidām, vienlaicīgi cienot grieķu tautas pašcieņu,” pauda Junkers.
Vairāku eirozonas valstu līderi norādījuši, ka bez konkrētu reformu piedāvājuma par jebkādu parādu norakstīšanu nevar būt ne runas. Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka situācija patiešām ir nopietna un Grieķijai ir nepieciešama jauna palīdzības programma, kas turpinātos vairākus gadus un nebūtu īstermiņa pasākums.
Runājot par šo palīdzības programmu, analītiķi norāda, ka pirmais un galvenais uzdevums ir nodrošināt to, lai Grieķija noturētos virs ūdens. Proti, lai Eiropas Centrālā banka turpinātu savu atbalstu grieķu bankām, taču tai ir nepieciešams saņemt skaidru signālu no Eiropas Savienības par to, ka ar Grieķiju ir uzsāktas tiešām nopietnas sarunas. Eiropas Centrālās bankas likviditātes nodrošinājums grieķu bankām ir vitāli nepieciešams, pretējā gadījumā draud sabrukt tūrisma industrija, gaidāms cenu kāpums un preču trūkums, kā arī sociālās spriedzes palielināšanās.
Atsevišķi komentētāji arī norādīja, ka jaunajam palīdzības plānam nevajadzētu būt tādam, kas tikai tur Grieķiju “īsā pavadā” un pieprasa pieturēties tikai pie fiskāliem mērķiem. Papildus tiem ir nepieciešams meklēt visus iespējamos veidus, kā nodrošināt cik vien iespējams lielu atbalstu gan no grieķiem, gan no ārvalstu partneriem.
Starp galvenajām prioritārajām darbībām, uz kurām būtu jākoncentrējas grieķiem, tiek minēta sabiedriskās administrācijas reformēšana, lēnās un neefektīvās tiesu sistēmas uzlabošana, jāaizsargā investori un privātīpašums, jāliberalizē preču tirgus un jāatslogo pakalpojumu tirgus, kā arī jāprivatizē neefektīvās valsts kompānijas.
Jau ziņots, ka otrdien pirmo reizi pēc Grieķijas referenduma tikās Eirogrupas vadība un Grieķijas valdība. Risinājumu par aizdevuma programmu un tās nosacījumiem gan neizdevās rast. Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") tikšanos nodēvēja par "tādu papļāpāšanu vien".
Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis. Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
