Viņš ir sapulcinājis Francijas, Itālijas, Kipras, Spānijas, Portugāles un Maltas politiskos līderus, lai spriestu par izmaiņām taupības politikā, kas nozīmētu arī Eiropas budžeta deficīta noteikumu pārskatīšanu. Tikmēr eirozonas finanšu ministri, kuri šodien sanāca Bratislavā, atgādināja Atēnām, ka solījumi ir jāpilda.
Bezdarba mazināšanai ir jākļūst par galveno Eiropas prioritāti, tādēļ ir nepieciešamas lielākas investīcijas un arī budžeta tēriņi, ko šobrīd liedz eirozonas noteikumi, - tas ir galvenais Grieķijas premjera Alekša Cipra vēstījums pirms Eiropas dienvidvalstu un Francijas līderu piektdienas sanāksmes Atēnās.
“Mēs ilgstoši esam uztvēri kā Eiropas melnā avs. Tomēr tagad vairums mūsu partneru ir sapratuši, ka Grieķijas eksperimentu citur nedrīkst atkārtot,” tā intervijā Francijas laikrakstam “Le Monde” izteicās Ciprs.
Reaģējot uz šiem vārdiem, Eirogrupas vadītājs Jerūns Dejsselblūms Bratislavā notiekošajā finanšu ministru sanāksmē faktiski sacīja, ka Grieķija nevar izkļūt no krīzes ar lielākiem tēriņiem.
“Manuprāt, vārds “taupība” tiek pārlieku politizēts. Manā izpratnē taupība nozīmē spert nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka ar valsts finansēm ilgtermiņā viss ir kārtībā. Un tas prasa piepūli. Vairums valstu jau ir spējušas paveikt lielāko darba daļu, lai nodrošinātu, ka ar budžetu viss ir kārtībā. Grieķijai vēl ir darāmais priekšā. Mēs cenšamies to atbalstīt ar dažādām programmām, aizdevumiem un padomiem, bet šis darbs ir jāpaveic,” klāstīja Dejsselblūms.
“Un jūs nevarat tā vienkārši pateikt, ka viss jau ir paveikts un nekas vairāk nav jādara, jo fakti un budžeta skaitļi liecina par pretējo,” uzsvēra Eirogrupas vadītājs.
Krietni izvairīgāks savos komentāros bija Eiropas Savienības finanšu komisārs Pjērs Moskovisī. Francija, no kuras viņš nāk, ne tikai piedalās šīsdienas sanāksmē Atēnās, bet jau ilgstoši aizstāv nepieciešamību mīkstināt eirozonas budžeta deficīta ierobežojumus. Šādu pozīciju Moskovisī bieži vien pārstāv arī Eiropas Komisijā.
“Mēs neesam šeit sanākuši, lai kritizētu vienu vai otru viedokli. Mūsu uzdevums šodien ir nodrošināt, ka valstu izteiktās apņemšanās tiek respektētas un solījumi tiek pildīti. Tas ir galvenais jautājums,” viņš pauda.
“Tādēļ es negribētu komentēt dažādus politiskos viedokļus, kas tiek pausti,” piebilda Moskovisī.
Bratislavā eirozonas valstu finanšu ministri ir uzklausījuši Grieķijas kolēģi par iemesliem, kādēļ solītās reformas buksē, un ir mudinājuši viņu ar jaunu sparu ķerties pie darba, jo vasara ir beigusies.
Pēc neoficiālās informācijas nākamnedēļ paredzētajā uzrunā Eiropas Parlamentā par situāciju Eiropas Savienībā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers varētu nākt klajā ar idejām par budžeta deficīta griestu pārskatīšanu. Tiek runāts, ka Junkera vietnieks Valdis Dombrovskis iekšējās diskusijās ir bijis kategoriski pret šo ieceri.
