Sazaļojis ziemāju lauks un brokastojošs zosu bars – šādu ainu Vidzemes pusē var vērot daudzviet, bet zemnieku saimniecības "Rožkalni" tīrumus zosis it sevišķi iecienījušas pēdējos trīs gadus.
"Var jau būt, ka viņas tagad tiešām jūt, ka šajā reģionā sēj pupas. Un tad nu šeit ir tas labākais, kur apmesties. Ir, kur noēd 100%," klāsta ZS "Rožkalni" saimnieks Ivars Ādamsons.
Arī citu saimnieku tīrumi, kur izvēlēti pupu sējumi, piedzīvo līdzīgu likteni.
"Ja viņas tur ir laidušās gadu gadiem pāri un tur ir šis te migrācijas ceļš, tad pilnīgi droši - ja zemnieks iesēj šādā vietā pupas, tad jārēķinās, ka zosis tās apēdīs," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
"Kā mēs cīnāmies? Spridzinām, mums ir tādi mazi spridzeklīši. Mednieku veikalā var iegādāties, protams, mednieki tikai, tad viņus aizkurinām, metam," rāda Ādamsons.
Ja ir nodarīti postījumi, var pretendēt uz kompensācijām. Pagājušajā gadā tās valstī kopumā izmaksātas 180 000 eiro apmērā, bet "Rožkalnos" vērtē - lai iegūtu kompensācijas, tad prasības ir zemniekam neizdevīgas.
"Problēma ir tā, var jau prasīt kompensāciju, bet tajā laukā vairs nevar neko darīt, tas lauks aizaug ar nezālēm. Labi, nu man samaksā visus sējas izdevumus, atkārtotus sējas izdevumus, pupu izmaksu. Es varētu kaut ko citu sēt, lai nav tā, ka lauks paliek vienkārši tukšs, aizaug ar nezālēm, bet nedrīkst," norāda zemnieks.
"Šobrīd tā kārtība vēl ir pa vecam. Jaunajos noteikumos ir mazliet lielāka tā kategorija, uz ko var pieteikties, jo, piemēram, jaunie noteikumi paredz, ka varēs saņemt kompensācijas arī par ūdra nodarītiem postījumiem. Pirms mēs runājam, kādi būs jaunie noteikumi, jāsagaida, lai viņus pieņem, jo šobrīd viņi vēl ir izstrādē, saskaņošanā," teica Strode.
Tikmēr "Rožkalnos" katru dienu, līdz zosis dosies tālāk uz ziemeļiem, tīrumus nākas apsekot 2-3 reizes, lai vismaz kaut kas no iesētā paliktu.
