Lēmums par Ēnu ekonomikas padomes izveidi tiks pieņemts pērn, un faktiski tā ir padomes atjaunošana, jo pirms dažiem gadiem tā jau bija darbojusies. Eksperti nākuši pie secinājuma, ka padomes darbības laikā cīņa ar ēnu ekonomiku tomēr notikusi efektīvāk.
Šoreiz ļoti radikālus lietas padome nepiedāvā, bet gan drīzāk atgriešanos pie jau diskutētiem jautājumiem, kuriem iepriekš pietrūcis politiskās gribas. Viena no tādām iniciatīvām ir atbildības sadalīšana par cīņu pret ēnu ekonomiku. „Šobrīd nerunājam tikai par to, ka Valsts ieņēmumu dienests būs vienīgais, kurš strādās pie šī jautājuma. Ir jāņem problēmas risināšana horiszontāli ar visām ministrijām. Mēs arī izdalījām noteiktas nozares, kuras būs pirmās, kurās sāksim,” sacīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Šo nepieciešamību pamatoja arī Finanšu ministrija, norādot, ka līdz šim Ekonomikas ministrija kādās diskusijās deklarējusi uzdevumu tai strādāt ar uzņēmējdarbības attīstību, ne tik daudz cīņu ar ēnu ekonomiku. Tagad šī pieeja mainīšot, un katra no ministrijām strādās ar savām problemātiskajām pārraudzības nozarēm.
Kā min Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens („Vienotība”), piemēram, Satiksmes ministrijas pārraudzībā tāda būs taksometru nozare. „Tas, kā mēs virzīsimies uz priekšu, būs nozaru pieeja, kurā tiks veidota speciāli valdības projekti, kurā sadarbosies gan VID, gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu un citas ministrijas, lai ēnu ekonomika tiktu samazināta. Kā piemērs ir tas, ka šobrīd Finanšu ministrija un VID strādā kopā ar Satiksmes ministriju, kur strādājam pie ēnu ekonomikas samazināšanas taksometru nozarē. Un mēs ceram, ka šeit drīz būs pirmie rezultāti,” sacīja Ašerādens.
Arī uzņēmēju organizācijas aktīvi piedalījās sanāksmē, paužot atbalstu ierosinājumam pastiprināt šo cīņu un uzsverot, ka biznesa videi tas ir ļoti vajadzīgs, lai sakārtotu, piemēram, konkurences jautājumus. Vienlaikus biznesu pārstāvošās organizācijas izvirzīja savus nosacījumus, ko tās vēlas iekļaut padomes darba prioritātēs. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsver, ka vēlētos, lai valsts un pašvaldību uzņēmumi nekonkurē ar privāto sektoru: „Tādējādi sanāk, ka privātais bizness samaksā nodokļus, valsts pārdala tos par labu valsts vai pašvaldību uzņēmumiem, kuri konkurences cīņā spiež ārā privāto biznesu. Piemēru ir ļoti daudz: „Rīgas ūdens”, „Mobilly”, izglītības sistēmā tagad jautājums par bērnudārziem.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsvēra, ka uzņēmēji vēlētos ļoti skaidru vēstījumu par to, kā tiek izlietoti nodokļi. Uzņēmēji arī vēlas tādu pieeju ēnu ekonomikas apkarošanai, kas skaidri liecinātu par to, ka cīņas mērķis nav tikai aizpildīt budžetu, bet tam ir arī plašāks mērķis – kopējs sabiedriskais labums.
Vēstīts, ka pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nav būtiski samazinājies un sasniedzis 23,5% (gadu iepriekš – 23,8%), liecina "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pakāpeniski sarucis.
