Pērn Latvijā ēnu ekonomika augusi par 2,2 procentpunktiem, sasniedzot 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tas ir aptuveni miljards eiro, ka aizplūdis garām valsts makam.
Salīdzinot ar pārējām reģiona valstīm, Latvijā ēnu ekonomika augusi visvairāk. Lietuvā tā kāpusi par 0,5%, bet Igaunijā samazinājusies par 1,5% no IKP. Aizvien nozaru griezumā augstākais ēnu ekonomikas līmenis ir būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā.
Pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka uzsver: lai arī, attīstoties tautsaimniecībai, ēnu ekonomikai vajadzētu samazināties, daudzi nodokļu maksātāji aizvien nevēlas uzrādīt ienākumus un nesaredz jēgu nodokļu maksājumiem.
“Cilvēki var neredzēt iemeslu maksāt nodokļus, pat ja situācija uzlabojas. Ir problēmas ar korupciju, ar nelegālo naudu. Ir atsevišķas nozares, kur kopumā ir augsta ēnu ekonomika – darījumi ar nekustamo īpašumu vai būvniecība, lai arī situācija tur uzlabojas, tās pieaug, un tās vienlaicīgi ir ēnu ekonomikas virzītājspēks,” skaidroja Sauka.
Klāt nākusi arī nelegāla imigrantu nodarbināšana.
“Viena no tendencēm, ko mēs redzam šogad, ir tas, par ko mēs brīdinājām, ka, pieaugot ekonomikai, aug pieprasījums pēc darbaspēka. Tas ir jautājums, ar ko politikas veidotāji nav tikuši galā, piekopjot strausa politiku, izliekoties, ka mums nav imigrantu no trešajām valstīm, lai gan viņi ir,” sacīja Sauka.
Latvijā trešo valstu darbinieki nokļūst caur rekrutēšanas firmām Polijā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) situāciju sola risināt.
“Nevar būt tā, ka Polija ir noslēgusi līgumu ar trešajām valstīm un iepludina šeit darbaspēku. Tas nav pieļaujami. Mums ir jārada tāda vide, lai būvuzņēmēji ātrā un efektīvā veidā var piereģistrēt sev nepieciešamos darbiniekus, un lai tiktu maksāti nodokļi,” sacīja ministrs.
Šādi grozījumi jau tiek gatavoti. Līdztekus neuzrādītajiem darbiniekiem ēnu ekonomiku veido aplokšņu algas un neuzrādītie ienākumi.
Uzņēmēji aizvien kritizē reformēto nodokļa sistēmu.
“Mēs no vienas puses sakām – jā, mums vajag tos uzņēmumus, kas maksā lielās algas, no otras puses mēs pasakām – jūs (nodokļos) maksāsiet vairāk! Kamēr to neatrisinās, mēs šajā segmentā redzēsim sliktākus rezultātus,” prognozēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēji un eksperti valdībai pārmet, ka likumi ēnu ekonomikas apkarošanai tiek pieņemti, taču rīcības plānos trūkstot instrumentu tās apkarošanai.
Kaut pērn pieņemtās nodokļu reformas uzdevums bija mazināt ēnu ekonomiku, tagad speciālisti atzīst – ar likumu pieņemšanu vien bijis par maz.
“No vienas puses bieži ir situācija, ka teorētiski būtu labi tā. Bet VID saka, tas nestrādās. Finanšu ministrija ar to ideju iet uz priekšu. Nu neiestājas, vai iestājas tā, kā mēs teicām, un problēmas ir.
Un tas, ko es saku - sakarīga un saprotama nodokļu reforma var dot rezultātu, bet tai ir jābūt nevis teorētiskai, bet praktiskai,” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Konkrētas metodes, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku VID sola iekļaut jaunās nodokļu reformas izstrādes laikā.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ar pētījuma rezultātiem vēl nav iepazinies, taču sola tos vērtēt tuvākajā ēnu ekonomikas padomes sēdē. Plašākas izmaiņas nodokļu politikā koalīcija sola 2020. gadā.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotōba”) atzīst, ka “skaitļi ir neiepriecinoši. Protams, bija gaidas, ka nodokļu reformas sakarā ēnu ekonomikas īpatsvars mazināsies. Mēs redzam - tendences ir pretējas, un tagad ir vienkārši jādomā”.
