Šonedēļ Saeima lems par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Likumprojektu, kas aizliegs bankām sadarboties ar tā dēvētajām čaulas kompānijām un ieviesīs jaunus naudas atmazgāšanas ierobežošanā iesaistīto institūciju sadarbības mehānismus, galīgajā lasījumā plānots pieņemt nākamnedēļ.
Tomēr, kā otrdien notikušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pavēstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš, finanšu sektora "attīrīšanās" jūtama jau tagad. Turklāt šo attīrīšanās centienu sekas izjūt vietējie uzņēmumi.
"Arvien vairāk un vairāk uzņēmēji saka, ka viņiem esošā banka prasa samazināt apgrozījumu vai pat vērt ciet kontu. Tas ir parādījies pēdējā pusotra mēneša laikā," atzina Endziņš.
No uzņēmējiem saņemtā informācija vedinot domāt, ka par bankām nevēlamiem kļuvuši tie uzņēmumi, kuru darbība jebkādā veidā saistīta ar Krieviju un vairākām citām bijušās PSRS valstīm, saka Endziņš.
"Kompānijas vadītājs ir šeit Latvijā, mātes kompānija ir Krievijā. Jūtot, ka esošajā bankā viņš sēž uz pulvera mucas, viņš apstaigā vairākas citas bankas, neviena no tām kontu vaļā never. Riska zonā ir arī tie šejienes rezidenti, kuru biznesa modelis ietver sadarbību ar Krieviju un pārējo reģionu," teica LTRK vadītājs.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma grozījumu izstrādē iesaistītā Latvijas Komercbanku asociācija čaulas kompāniju apkalpošanas aizlieguma ieviešanu sauc par vienu no steidzamākajiem darbiem banku sektora sakārtošanā.
Pēc asociācijas valdes locekļa Jāņa Brazovska teiktā, banku attieksme pret klientiem nav mainījusies, taču tiem klientiem, kas atbilst paaugstināta riska klientu pazīmēm, ir jārēķinās, ka kredītiestādei var rasties jautājumi.
"Jautājums par klienta saimnieciskās darbības izvērtēšanu, viņa identifikāciju, viņa sadarbību ar citiem sadarbības partneriem vienmēr ir bijis šis izpētes jautājums. Mēs vienmēr esam vadījušies gan no likuma, gan no mūsu vadlīnijām. Protams, pēdējā laikā sevišķi aktuālas ir kļuvušas dažādas starptautiskās sankcijas, kas ir noteiktas tām vai citām valstīm, vai to vai citu valstu rezidentiem," sacīja Brazovskis.
Tikmēr FM valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa uzsver, ka likums, kas tapis, reaģējot uz ASV Finanšu ministrijas institūcijas FinCEN pārmetumiem Latvijas bankām, banku sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem neierobežos.
"Uz Latvijas jurisdikciju šie grozījumi neattieksies, jo Latvijas rezidentiem ir pienākums iesniegt savus finanšu pārskatus. Grūti iedomāties, ka Latvijas uzņēmumiem varētu izpildīties abas likumā noteiktās pazīmes. Līdz ar to, šis uz Latvijas uzņēmumiem neattiektos," teica FM pārstāve.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, Latvijā reģistrēto banku klientu vidū ir vairāk nekā 26 tūkstoši čaulas kompāniju.
